No 7. līdz 10. oktobrim Līvānu novadā norisinājās diskusijas un tematisko darba grupu sanāksmes, kurās tika padziļināti analizētas un apspriestas svarīgākās novada attīstības jomas. Šie pasākumi bija nozīmīga Līvānu novada attīstības programmas 2026 .-2032. gadam izstrādes procesa sastāvdaļa. Kopumā notika piecas tematisko darba grupu sanāksmes, kas aptvēra vairākas būtiskas jomas: izglītība, ekonomika, kultūra, labklājība, tūrisms, sports, veselība, drošība, vide un infrastruktūra.
Izglītības tematiskajā darba grupā piedalījās 36 dalībnieki. Šajā tematiskās darba grupas diskusijā tika aptverti vairāki svarīgi jautājumi: tehnoloģiju izmantošana izglītībā, skolu tīkla optimizācija, izglītības pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām un interešu izglītības attīstība. Diskusijās piedalījās gan izglītības speciālisti, gan pašvaldības pārstāvji, kā arī vietējie iedzīvotāji, kuru pieredze un redzējums palīdzēja izcelt aktuālās problēmas un piedāvāt risinājumus.
Tehnoloģiju izmantošana izglītībā kļūst arvien svarīgāka, lai nodrošinātu mūsdienīgu un efektīvu mācību procesu. Tomēr ir sastopami vairāki izaicinājumi, piemēram, vājš interneta pieslēguma pārklājums novadā, tehnoloģiju nevienlīdzīga pieejamība, kā arī cilvēkresursu un IT speciālistu trūkums. Iespējamie risinājumi ietver digitālā centra, operatīvas tehniskās apkalpošanas brigādes izveidošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu par IT prasmēm un digitālo drošību.
Skolu tīkla optimizācija un attīstība ir vēl viena nozīmīga joma, kurā tiek saskatītas vairākas problēmas, piemēram, bērnu skaita samazināšanās, pedagogu un treneru nepietiekamība un novecojusi izglītības iestāžu infrastruktūra. Šo problēmu risināšanai tiek ieteikts izstrādāt atbalsta programmas jaunajiem pedagogiem, modernizēt izglītības iestādes un veicināt izglītības piedāvājumu, lai palielinātu skolēnu skaitu novada izglītības iestādēs.
Izglītības pieejamība un pielāgošana dažādām vajadzībām. Šajā diskusijā tika izcelts, ka novadā trūkst profesionālās izglītības un attīstības atbalsta centru, resursu iekļaujošās izglītības nodrošināšanai, kā arī ierobežotas iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām. Risinājumi ietver attīstības atbalsta centra izveidi ar dažādu sociālo pakalpojumu piedāvājumu, autobusa iegādi skolēnu pārvadāšanai un ciešāku vecāku iesaisti izglītības procesā.
Interešu izglītības un pieaugušo izglītības attīstība ir joma, kurā ir nepieciešams uzlabot piedāvājumu un veicināt iedzīvotāju iesaisti. Novadā nav pietiekams speciālistu skaits neformālajā izglītībā un pieaugušo izglītības veiksmīga procesa nodrošināšanā. Tiek piedāvāts veikt izpēti par pieaugušo izglītības pieprasījumu, uzlabot informācijas pieejamību par iespējām, lai veicinātu tālāizglītības un mūzizglītības piedāvājuma attīstību dažādām vecuma grupām.
Ekonomiskās attīstības tematiskās darba grupas sanāksmē piedalījās 23 dalībnieki: uzņēmēji, pašvaldības speciālisti un iedzīvotāji. Sanāksmē tika apspriesti galvenie izaicinājumi un iespējamie risinājumi investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības atbalstam, infrastruktūras uzlabošanai un darba tirgus attīstībā. Tika identificēta nepietiekama koordinācija starp uzņēmējiem un pašvaldību, kā arī valsts pārvaldes birokrātijas slogs, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību,. Ierosinātie risinājumi ietver jaunuzņēmumu atbalsta programmu ieviešanu, infrastruktūras uzlabošanu un speciālistu piesaisti novadam.
Investīciju piesaistes stratēģiju izstrāde viena no galvenajām jomām, kurā tika identificētas problēmas, piemēram, nepietiekama koordinācija starp uzņēmējiem un pašvaldību, pašvaldības rīcībā esošo rīku trūkums mazo uzņēmēju atbalstam, un birokrātijas slogs, kas kavē uzņēmēju iniciatīvas. Kā risinājums tika ierosināts izveidot vienkāršotu e-pakalpojumu – "zaļo koridoru" uzņēmējiem, kā arī attīstīt skaidru ekonomiskās attīstības mērķu noteikšanu.
Uzņēmējdarbības un jaunuzņēmumu atbalsts ir vēl viens svarīgs jautājums, par kuru tika diskutēts tematiskajā darba grupā. Novadā nav pietiekams skaits jaunuzņēmumu un nepieciešams palielināt atbalstu to attīstībai, piedāvājot jaunus grantu konkursus un atjaunojot biznesa inkubatoram līdzīgu atbalsta pakalpojumu. Tika uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot informācijas pieejamību par pieejamiem fondiem un projektiem, kā arī samazināt birokrātisko slogu, lai veicinātu uzņēmējspēju.
Ieguldījumi uzņēmējdarbības infrastruktūrā un loģistikā ir joma, kurā novadā pastāv vairāki izaicinājumi, tostarp interneta pieejamība, augstas energoresursu izmaksas un nepietiekams loģistikas atbalsts. Ierosinājumi ietver dzelzceļa elektrifikāciju, novada zīmola un mārketinga sistēmas izveidi, kā arī veloceliņu tīkla attīstību.
Darba tirgus attīstība un kvalificētu speciālistu piesaiste ir būtiska, lai uzlabotu ekonomisko vidi novadā. Tika norādīts uz inženierijas, medicīnas un citu speciālistu trūkumu, kā arī nepietiekamām pārkvalifikācijas un profesionālās izglītības iespējām. Risinājumi ietver sadarbības veidošanu ar augstākajām izglītības iestādēm, attālinātā darba iespēju attīstību un kvalitatīva dzīvojamā fonda būvniecības veicināšanu.
Labklājības, veselības un drošības tematiskās darba grupas sanāksmē piedalījās 19 dalībnieki. Tajā tika apspriesti svarīgākie izaicinājumi un iespējamie risinājumi, kas saistīti ar pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sabiedrības drošību, kā arī veselības aprūpes uzlabošanu. Tika identificētas problēmas, piemēram, vājš interneta pārklājums, speciālistu trūkums veselības aprūpē un nepietiekama sociālo pakalpojumu kapacitāte.
Sabiedrības drošības uzlabošana ir viena no galvenajām jomām, kurā tika identificētas problēmas, piemēram, nepietiekama videonovērošana, nepilnīga satiksmes regulēšana un trūkstoši drošības risinājumi krīzes situācijās. Piedāvātie risinājumi ietver videonovērošanas paplašināšanu, ātruma kameru uzstādīšanu un patvertnes izveidi militāra apdraudējuma gadījumā.
Veselības aprūpes pieejamība un speciālistu nepietiekamība ir vēl viens svarīgs jautājums. Novadā trūkst medicīnas speciālistu un iedzīvotāji saskaras ar novecojošu veselības infrastruktūru. Ierosinājumi ietver pašvaldības iesaisti medicīnas personāla piesaistē, piedāvājot dienesta dzīvokļus un dotācijas, kā arī ieguldījumus slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā.
Sociālo pakalpojumu kapacitāte ir būtiska, lai nodrošinātu atbilstošu aprūpi iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām. Novadā nav pietiekami daudz aprūpes centru veciem cilvēkiem un transporta pakalpojumu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Risinājumi ietver esošo aprūpes centru paplašināšanu, kas nodrošinātu ilgtermiņa aprūpi un specializētā transporta nodrošināšanu.
Kultūras, tūrisma un sporta tematiskās darba grupas sanāksmē ar 25 dalībnieku iesaisti tika apspriesti galvenie izaicinājumi un iespējamie risinājumi, lai veicinātu novada kultūras, tūrisma un sporta attīstību. Tika identificētas problēmas, kas saistītas ar tūrisma infrastruktūras nepietiekamību, sporta objektu attīstību un novadpētniecības popularizēšanu. Darba grupā tika izstrādāti konkrēti priekšlikumi, lai veicinātu novada izaugsmi.
Tūrisma jomā tika uzsvērts, ka trūkst norāžu, tūrisma informācijas materiālu un mākslas objektu publiskajā telpā, kā arī neizmantots Līvānu pussalas potenciāls. Ieteikumi ietver tūrisma zīmola izstrādi, Līvānu pussalas attīstības projekta īstenošanu un ūdens tūrisma resursu pilnvērtīgu izmantošanu.
Sporta jomā tika izceltas problēmas, kas skar novada sporta laukumu nepietiekamību, esošās sporta infrastruktūras un pasākumu organizēšanas sadrumstalotību. Kā risinājumi tika piedāvāta ilgtermiņa sporta nozares stratēģijas izstrāde un jaunu sporta objektu, piemēram, lielā novada sporta stadiona būvniecība un sporta infrastruktūras attīstība pagastos.
Kultūras jomā tika uzsvērts cilvēkresursu nepietiekamība pasākumu organizēšanā, kā arī nepietiekami izmantoti digitālie rīki kultūras mārketingā. Tika ierosināts veidot sadarbību ar vietējām kopienām un izglītības iestādēm, piesaistīt brīvprātīgos pasākumu organizēšanai un pilnveidot kultūras namu materiāltehnisko nodrošinājumu.
Novadpētniecības jomā Līvānu novadā tika identificētas vairākas problēmas, kas kavē vietējā kultūras mantojuma izpēti un popularizēšanu. Novadā trūkst vienota novadpētniecības krājuma un sistemātiskas datu apkopošanas par novada vēsturi, personībām un notikumiem. Tāpat nav kvalitatīva tehniskā nodrošinājuma vietējo laikrakstu un citu drukāto materiālu digitalizēšanai, trūkst digitālas platformas, kurā šie materiāli tiktu atspoguļoti.
Līvāni, kas ir pazīstami ar savu bagāto stikla ražošanas vēsturi, tiktu vēl vairāk popularizēta kā stikla galvaspilsēta, lai piesaistītu vairāk tūristu un veicinātu novada atpazīstamību. Darba grupas diskusijās tika uzsvērts, ka Līvāni varētu kļūt par Baltijas unr Eiropas stikla un optiskās šķiedras centru, tasbūtu nozīmīgs tūrisma piesaistes magnēts. Tomēr šobrīd trūkst mārketinga stratēģijas, kas sistemātiski veidotu Līvānu zīmolu kā stikla pilsētu gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.
Ieteikumi ietver mērķtiecīgu mārketinga plāna izstrādi, lai popularizētu Līvānu kā stikla galavaspilsētu. Tika piedāvāts arī attīstīt Līvānu stikla ekspozīciju un panākt tās akreditāciju, kas nodrošinātu ekspozīcijas valsts aizsardzību un pastāvīgu pieejamību apmeklētājiem. Papildus tam plānots veicināt sadarbību ar izglītības iestādēm un uzņēmējiem, lai izveidotu tūrisma piedāvājumu, kas iekļautu industriālā mantojuma un stikla ražošanas objektus.
Vides un infrastruktūras darba grupas sanāksmē piedalījās 32 dalībnieki. Tajā tika apspriesti galvenie izaicinājumi un piedāvātie risinājumi ceļu, transporta, publisko vietu, atkritumu apsaimniekošanas un citu komunālo pakalpojumu jomā. Diskusiju laikā tika izvirzītas vairākas problēmas, kas kavē novada ilgtspējīgu attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, kā arī izstrādāti priekšlikumi to risināšanai.
Ceļu un transporta infrastruktūras uzlabošana tika identificēta kā prioritāte, īpaši norādot uz nepietiekamu grants ceļu kvalitāti, autostāvvietu trūkumu un tilta pār Daugavu nepieciešamību. Ierosinātie risinājumi ietver ceļu atjaunošanas prioritāro sarakstu izveidi, mobilitātes punktu attīstību pie dzelzceļa stacijām un veloceliņu tīkla paplašināšanu, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un transporta pieejamību.
Publisko vietu un zaļo zonu attīstība ir svarīga, lai veicinātu iedzīvotāju aktīvu atpūtu un tūrisma iespējas. Tika izcelts labiekārtotu peldvietu, laivu piestātņu un dabas taku trūkums. Ieteikumi ietver labiekārtotu peldvietu izveidi pie Daugavas un Dubnas upes, kā arī Jersikas pilskalna pieejamības uzlabošanu.
Ilgtspējīga vides apsaimniekošana tika apspriesta, norādot uz nepietiekamu atkritumu šķirošanas infrastruktūru un novecojušām ūdens attīrīšanas iekārtām. Kā risinājumi tika piedāvāta iedzīvotāju izglītošana par atkritumu šķirošanu, kā arī ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu paplašināšana lauku teritorijās.
Vides un infrastruktūras darba grupa norādīja uz nepieciešamību paplašināt ūdenssaimniecības tīklus un uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu dzīves kvalitāti novadā.
Gandrīz katrā darba grupas sanāksmē izteikta nepieciešamība izveidot vienotu informācijas portālu, kas būtu pieejams gan iedzīvotājiem, gan tūristiem un uzņēmējiem. Šis portāls apkopotu nepieciešamo informāciju par novadā pieejamajiem pakalpojumiem, attīstības iespējām un aktuālajiem piedāvājumiem novadā.
Portāla mērķis būtu centralizēti sniegt informāciju par tūrisma objektiem, aktīvās atpūtas iespējām, uzņēmējdarbības atbalsta programmām, kā arī iedzīvotājiem pieejamiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpi, izglītības pakalpojumiem, sabiedrisko transportu un infrastruktūras attīstības plāniem. Šāds resurss uzlabotu informācijas pieejamību un atvieglotu piekļuvi dažādiem novada resursiem.
Šāds portāls nodrošinātu efektīvāku saziņu starp pašvaldību un sabiedrību, kā arī veicinātu Līvānu novada pievilcību tūristiem,un potenciālajiem investoriem.
Paldies visiem Līvānu novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem par iesaisti darba grupās!