Iestājoties karstajam laikam, cilvēki arvien biežāk izvēlas atpūsties dabā un jo īpaši ezeru un upju tuvumā, taču reizēm starp atpūtniekiem uz zemes īpašniekiem rodas domstarpības – vieni grib atpūsties ūdeņu krastos, tikmēr otri aizstāv savu teritoriju un nevēlas svešiniekus laist ūdens tuvumā esošajā tauvas joslā. Kuram taisnība?
Tauvas josla Latvijā ir noteikta Zvejniecības likumā, kā sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Tātad tauvas joslu var izmantot, lai pastaigātos gar ūdeņu krastiem, sauļotos, peldētos, zvejotu vai izkāptu krastā, braucot pa ūdeņiem ar laivu vai kuģīti. Pie zvejas pieder gan amatierzveja – makšķerēšana un zemūdens medības, ko veic atpūtas vai sporta nolūkā, gan pašpatēriņa zveja, komerciālā zveja un rūpnieciskā zveja.
Tauvas josla nav jānosaka vienīgi tad, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošā sauszemes daļa pieder vienam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Praksē tauvas joslas nav tikai ezeriņiem, kas pilnīgi atrodas uz viena īpašnieka zemes. Tiklīdz zemei gar ūdeņiem ir vismaz divi īpašnieki vai arī daļa zemes ir valsts vai pašvaldības valdījumā, spēkā stājas likuma norma par tauvas joslu.
Dabiskās tauvas joslas (tas ir, gar dabisko ūdeņu krastiem) platums ir: gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru; gar jūras piekrasti – 20 metru. Tauvas joslas platumu skaita: gar upju un ezeru lēzeniem krastiem – no normālās ūdenslīnijas; gar upju un ezeru kraujiem krastiem – no krasta nogāžu augšmalas. Tad tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze.
Gar jūras piekrasti tauvas joslu norobežo ar speciālām zīmēm, bet gar upēm un ezeriem tādas nav nepieciešamas. Zemes robežu plānā tauvas josla īpašniekam ir lietošanas tiesību ierobežojums par labu pārējiem sabiedrības locekļiem. Zemes īpašnieks nedrīkst šajās robežās traucēt gājēju pārvietošanos, kā arī uzlikt žogu vai citus šķēršļus.
Zvejniecības likuma 9. pantā noteikts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:
1) kājāmgājējiem;
2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
3) robežapsardzībai;
4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.
(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
Peldēties un braukt ar laivu var arī tad, ja upe vai ezers nav publisko ezeru sarakstā (izņemot ezerus, kas atrodas uz viena privātīpašnieka zemes). Ja privātīpašniekam pieder upes posms, tas nozīmē, ka viņam ir īpašuma tiesības uz gultni un tiesības uz pašu upi, piemēram, izmantot tās ūdens spēku. Peldēties vai braukt ar laivu atļauts arī pa privātu upes posmu, bet bez saskaņošanas ar īpašnieku nedrīkst vilkt laivu krastā vai ierīkot apmetni.
Vēršam Līvānu novada iedzīvotāju uzmanību uz to, ka tauvas josla nodrošina tiesības lietot ūdeņus atpūtai un brīvi pārvietoties gar to krastiem.
Līvānu novads ir bagāts ar ezeriem un upēm. Turku pagastā atrodas Silavas ezeri. Silavu ezeru grupai pieder 5 ezeri, t.sk. Šūmaņu (Ilzītes) ezers, Garais ezers. Rudzātu pagastā atrodas Deguma ezers, Jersikas pagastā Iesalnieku ezers, Jersikas (Dimantu) ezers. Līvānu pilsētā Līvānu ezers, protams upes Dubna, Daugava, Feimanka, Oša.
Atcerēsimies, ka pienākumi ir ne tikai zemes īpašniekiem, bet gan arī atpūtniekiem, makšķerniekiem. Atpūšoties pie dabas, ezeru un upju krastos, būsim videi draudzīgi, nemēslosim, savāksim aiz sevis atkritumus, jo lielākā daļa konfliktu, kas veidojas starp atpūtniekiem un zemes īpašniekiem ir tieši saistīti ar to, ka atpūšoties pie dabas pēc sevis netiek savākti atkritumi, tiek trokšņots un tiek veiktas huligāniskas darbības.
Informāciju sagatavoja:
Gunita Vaivode, Līvānu novada domes Nekustamo īpašumu un vides pārvaldības daļas vadītāja vietniece vides pārvaldības jomā
Foto: Ingmārs Zaļmežs