Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības šogad vēl reizi nopļaut zāli un sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī nebūtu kūlas, kura varētu degt! Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst kūlas ugunsgrēkus, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un pat iet bojā cilvēki.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2021. gadu, kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā šogad palielinājās – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (2021.gadā - 1196), no kuriem 1454 gadījumos dega tikai sausā zāle. Kūlas ugunsgrēkos iznīcinātas 47 ēkas/būves. Kopumā izdeguši vairāk nekā 1060 hektāri zemes (pērn par 53 hektāriem mazāk). Šogad kūlas ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, bet vēl divi cieta.
Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 392 reģistrēti Latgales reģionā, otrā vietā ar 354 ugunsgrēkiem ierindojas Zemgale. Vienīgais reģions, kurā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās, ir Vidzeme. Starp novadiem visvairāk kūlas ugunsgrēki dzēsti Augšdaugavas novadā, savukārt Varakļānu novadā pērn nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. No valstpilsētām kūlas ugunsgrēku skaits palielinājās Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā un Ventspilī, bet samazinājās Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā. Valmierā pēdējos divos gados reģistrēts vienāds kūlas ugunsgrēku skaits.
Latgalē šogad kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis piecos novados, salīdzinot ar 2021.gada datiem. Pieaugums novērots Augšdaugavas, Rēzeknes, Krāslavas, Līvānu un Preiļu novadā, savukārt kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies Balvu un Ludzas novadā.
Savukārt izdegušās platības ziņā pieaugums šogad novērots Augšdaugavas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā, bet samazinājums Balvu, Līvānu un Ludzas novadā, kā arī Daugavpilī.
VUGD novērojumi liecina, ka kūlas ugunsgrēki ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas ir sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī neveidojas kūla, kurai degt! Tādēļ arī šajā rudenī VUGD aicina sakopt vidi savai un apkārtējo drošībai. Taču arī sakopšanas laikā ir jāievēro drošības noteikumi, jo zāles, koku lapu un zaru dedzināšana var izraisīt ugunsgrēku. Nereti neuzmanība, nepareiza ugunskura vietas izvēle, laikapstākļu neizvērtēšana un ugunskura atstāšana bez uzraudzības izraisa plašākus ugunsgrēkus, kuru rezultātā nodeg ēkas un transportlīdzekļi.
Pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskurus – ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, jo vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā. Tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Ja ugunskuru tomēr nepieciešams dedzināt, tad attālums līdz ēkām, kokiem un transportlīdzekļiem ir jāizvēlas vairākas reizes lielāks nekā bezvēja un lēna vēja gadījumā.
Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
