Un kāpēc gan ne? Madaliņa uzrunā tādus cilvēkus, kas gan psalmu pratīs nodziedāt, gan tapetes izlīmēt. Aizrautības – spaiņiem! Nav mūsu daudz, toties visi ar degošām sirdīm! Esmu laimīgs cilvēks, jo caur ticību Dievs man dāvā īstus darbus un īstus draugus.
Bijām ieplānojuši nedaudz restaurēt draudzes mājas fasādi (draudzes māja ir bijusi arī skola), un vienā no istabām izveidot muzeju. Domāju – līdz augustam tiksim galā. Bet izrādījās, ka mājas pamati izdrupuši, kores sapuvušas. Istabā grīda ielūzusi. Atradām senlaicīgu dīvānu (kuru arī vajadzēja “uzprišināt”), arī skaistu koka krēslu. Visur roka jāpieliek. Aizkari jāmazgā, vecā fisharmonija jānopucē, krāsns jānokrāso, un vēl, un vēl… itin kā nieks -zāli nopļaut, košumaugu dobes izravēt, krūmus izgriezt. Tomēr – tas ir ne tikai darbs, bet – vesela diena, kura tiek atņemta savā sētā veicamajam. Mazo grantu projektam ir noteiktas laika limita robežas, tāpēc ceram lielumu drīz pabeigt, bet turpmākos darbus pamazām vien apdarīt. To nu gan visam mūžam pietiks, tas gan.
Vasarai atvadas mājot, man gribējās arī ārpus projekta atskaitēm pateikties mūsu skaistās Madaliņas baznīcas, kas Gosporos, un biedrības “Madaliņa” draugiem. Sirsnīgs paldies visām čaklajām rokām, atsaucīgajām sirdīm, labdariem un ziedotājiem! Paldies Jersikas pagasta pārvaldei un tās rūķiem par izpalīdzēšanu! Viņi darbojas bez palīga saukšanas. Bet – ja sauc, tad ir klāt kā ātrā palīdzība! Paldies Jānim Vaivodam par vareno dīvāna restaurāciju! Tā laikam būs muzeja centrālā detaļa!
Paldies idejas autoram Jurim Dimantam, kurš ir projekta galvenais meistars un dizaineris.
Paldies vasarai, kas aijāja!