Aizvadītajā sestdienā notika trīsdesmitais attālinātais Parka skrējiens, soļojums Grīvas aktīvas atpūtas parkā. Pirmais skrējiens notika 2020. gada 26. septembrī. Parka skrējiens ir Mazo grantu projekts. Projekta mērķis ir ilgtermiņa, bezmaksas, iknedēļas, sestdienas skriešanas, soļošanas sporta pasākums Grīvas aktīvās atpūtas parkā, ar mērķi veicināt veselīga dzīvesveida attīstību Līvānu novadā.
Parka skrējienā dalībnieks sacenšas pats ar sevi. Galvenais ir noskrieto vai noieto reižu skaits. Par noskrietām vai noietām 20,50 un 100 reizēm dalībnieks saņem krekliņu ar persionializētu uzrakstu. Pavisam skrējienā ir iesaistījušie 73 dalībnieki. Aizvadītajā sestdienā par noskrietām divdesmit reizēm personializētus krekliņus saņēma Adrians un Armands Pabērzi, Ieva Birzāka, Alisa Jermolajeva, Jānis Važņevičs. Apsveicam! Piecpadsmit dalībnieki ir piedalījušies divdesmit skrējienos un ir saņēmuši krekliņus.
Gribu padalīties ar patiesi iedvesmojošu Elzas skriešanas stāstu. “Šogad jūlijā būs trīs gadi, kopš es sāku skriet, un mans pirmais “trakums” bija Jūrmalas krāsu skrējiens. Kāpēc trakums? Nu iedomājieties, ka es savos, toreiz piecdesmit septiņos gados, vienā jaukā dienā uzvilku šortus, krekliņu, kaut kādas krosenes un saņēmusi visu savu “Vīra “ dūšu, drīzāk dullas sievas dūšu un metos piecu km skrējienā pakaļ saviem mazbērniem… un vienkārši “saslimu” ar sportu …
Skrienu pārsvarā trīs reizes nedēļā ap pieci km un trīs reizes nedēļā nūjoju. Tā kā dzīvoju Līvānos, tad bieži skrienu Grīvas aktīvās atpūtas parkā vai arī skrienu ap Iesalnieku ezeru. Skrienu gandrīz vienmēr viena pati, jo neesmu sastapusi pareizo līdzskrējēju.
Kāpēc skrienu? Skrienu, lai uzturētu formu, veselību. Tas ir veids, kā aizmukt no sliktām emocijām, pārguruma. Tas ir veids, kā iemukt mežā no pilsētas, sajust dabu, svaigu gaisu un sadzirdēt mežu, putnus, sajust vēju, kas iepūš sejā, sajust aukstumu, kad ziemā divdesmit grādos apsarmo mati, kas var būt labāks par šo … Skriešanas priekšrocības ir tās, ka vari to darīt jebkurā laikā, jebkuros laika apstākļos un to nespēj ierobežot neviens, tikai vajag piecelties no siltas iesēdētas vietas, pateikt sev, ka man to vajag un es skriešu…
Es gribu izteikt milzīgu pateicību savai meitai, kura mani ievilka sportā un, ja viņa mani no sakuma nebūtu teikusi: “Tu vari, tev izdosies!”, es būtu nolaidusi rokas, bet tagad mēs viena otrai bieži vien, “iesperam”, un tad seko frāze: es jau noskrēju, a ko tu bremzē? Aiziet! Tāpēc, ja nevarat iesākt sportot, tad atrodiet kādu, kas “iesper” un aizrauj un tad jau viss aizies. Ticiet man, skriešana ir lipīgāka par visām slimībām, bet cik veselīga… Tāpēc uzskatu, ka sākt sportot nekad nav par vēlu, nevari skriet, piecelies un ej, bet neapstājies pēc pirmā kilometra, neapstājies pie pirmajām grūtībām, tikai kustībā ir dzīvība.. Celies un skrien, celies un ej jau šodien, nevis tikai rīt!...” Paldies Tev Elza par nenogurstošo vēlmi piedalīties dažādos izaicinājumos un motivēt to darīt to savai ģimenei.
Esam aktīvi kustoties, nepārkāpjot pastāvošos COVID-19 noteikumus!
Sagatavoja:
Mārīte Vilcāne,
Līvānu novada Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra „Kvartāls” vadītājas vietniece