Šī gada 10.-13. novembrī jaunatnes darbinieki un treneri no desmit Eiropas valstīm tikās Albānijas galvaspilsētā Tirānā, lai mācībās ar visnotaļ gardu nosaukumu – “Cherry on the cake” (lat. val. – “Ķirsis uz kūkas”) – apgūtu jaunas zināšanas par to, kā jauniešu apmaiņas projektus padarīt par ilgtermiņa mācību rīku.
Kaut arī mācības ilga vien trīsarpus dienas, un sasniedzamo mērķu bija divtik vairāk, paspējām visu – gan intensīvi domāt un diskutēt, gan dalīties pieredzē, gan iepazīt pilsētas nozīmīgākos apskates objektus un atpūsties.
Kā ierasts, mācības sākām ar savstarpēju iepazīšanos, kam sekoja dažādi uzdevumi lielākās un mazākās grupās, lai labāk izprastu katra dalībnieka pieredzi un zināšanas par Erasmus+ programmu un jauniešu apmaiņas projektiem. Lai optimāli izmantotu laiku, pirms mācībām jau bijām sagatavojuši un organizatoriem nosūtījuši savu pārstāvēto organizāciju aprakstus, kurus drukātā veidā saņēmām, jau esot Tirānā. Šos aprakstus izmantojām vienā no iepazīšanās aktivitātēm, kuras laikā meklējām dalībniekus ar līdzīgu profesionālo pieredzi un darba ikdienu.
Otrajā dienā piedalījāmies aktivitātē, ko sauc “Stock Exchange” jeb “Birža”, kas sākotnēji var šķist sarežģīta metode, bet beigās vienmēr jāsecina, ka sacensības gars un ierobežotais laiks palīdz mobilizēties un radīt jaunus un radošus risinājumus dažādām situācijām. Šoreiz jaunus risinājumus meklējām jaunatnes darbiniekiem ļoti pazīstamam jautājumam – kā motivēt jauniešus iesaistīties jauniešu apmaiņas projektā visos tā posmos. Pateicoties dalībnieku dažādajai pieredzei, radījām idejas, kas, domājot katram individuāli, visticamāk nebūtu ienākušas prātā. Dienas turpinājumā pievērsāmies mācību gaidu un rezultātu atspoguļošanas metožu iepazīšanai, meklējot sev interesantākās un piemērotākās un daloties savos secinājumos ar pārējiem dalībniekiem. Pēcpusdienā veicām praktisko darbu – grupās veidojām jauniešu apmaiņas programmu, cenšoties rast līdzsvaru starp mācīšanās un atpūtas aktivitātēm. Gatavās programmas rādījām pārējiem, lai saņemtu gan citu dalībnieku, gan treneru komentārus par to, kas izdevies vai ko varam uzlabot, domājot citādāk nekā ierasts. Pēc oficiālās mācību programmas sekoja tradicionālas Balkānu stila vakariņas restorānā, pie kura durvīm mūs sagaidīja zosu ģimene, bet visus produktus, ko baudījām šajā vakarā, restorānam piegādā no turpat netālu esošas fermas.
Trešajā, noslēdzošajā, dienā visu uzmanību koncentrējām uz jaunatnes darbiniekiem ierasto lomu jauniešu apmaiņās – grupas līdera lomu. Dalījāmies savā personīgajā pieredzē, definējām līdera lomu trīs galvenajos jauniešu apmaiņas projekta posmos – sagatavošanā, ieviešanā un izvērtēšanā, meklējām un diskutējām, kādām kompetencēm jāpiemīt ideālam grupas līderim, kā arī analizējām, kuras no kompetencēm mums katram individuāli vēl būtu jāattīsta. Dienas otrajā daļā pievērsāmies digitālo rīku, kas piemēroti jauniešu projektiem, iepazīšanai – uzzinājām gan to, kādus rīkus dažādos projektu posmos izmanto treneri, gan paši papildinājām sarakstu ar pašu pārbaudītām programmām vai mobilajām aplikācijām. Vakarā varējām izvēlēties, kas katru vairāk interesē, un uzdot jautājumus dažādās “stacijās”, piemēram, nacionālās aģentūras, SALTO vai Balkānu resursu centru pārstāvjiem. Dienas un mācību noslēgumā, protams, veicām apgūto zināšanu un prasmju apkopošanu grupās, kā arī individuāli izvērtējām mācības kopumā.
Mani galvenie secinājumi pēc šīm mācībām:
1) Jauniešu apmaiņas programmā jāparedz laiks ne vien organizētām neformālo mācību aktivitātēm, bet arī neformālai kopā būšanai, kad dalībnieki var kopīgi atpūsties, iepazīties un mācīties cits no cita, sarunājoties par jebko, kas viņiem aktuāls. Mācībām un atpūtai jābūt līdzsvarā.
2) Viena jauniešu apmaiņas projekta ietvaros var organizēt vairāk nekā vienu jauniešu apmaiņu, katru citā valstī.
3) Tikai tāpēc, ka visi apkārtējie jauniešu apmaiņas plāno, vadoties pēc kāda vienota modeļa, nenozīmē, ka nevar darīt citādāk. Protams, ir jāievēro programmas noteiktās prasības, bet ir vērts apsvērt jaunus rīcības modeļus, piemēram, mainīt ierasto apmaiņas programmas sākuma laiku, vakara aktivitātes ieplānot pa dienu, nedzīvot viesnīcā un neiepirkt pakalpojumus, bet dzīvot lauku mājā un visu darīt pašiem, vai visas aktivitātes plānot naktī. Viss atkarīgs no jauniešu vajadzībām un izdomas.
4) Jauniešu grupas līderim jāspēj pildīt dažādas lomas vienlaicīgi, bet nedrīkst aizmirst, ka jauniešu apmaiņas projektā galvenie darītāji ir jaunieši – līderim jāveic atbalstošo, nevis apkalpojošo funkciju.
5) Ja projekta ietvaros negribas vai bail izmantot digitālos rīkus, tos var pielāgot izmantošanai ārpus tiešsaistes, reālajā dzīvē, piemēram, “online badges”, ko izmanto sasniegumu atalgošanai, var piešķirt kā reālas nozīmītes, ko dalībnieki var piespraust pie apģērba.
6) Starptautiskas mācības ne vien veicina profesionālo izaugsmi, bet arī palīdz paskatīties uz savu līdzšinējo darbu no cita rakursa. Ja kādreiz šķiet, ka darbā neiet tik labi, kā gribētos vai trūkst atbalsta, citu dalībnieku pieredze var palīdzēt novērtēt esošo un paskatīties uz visu mazāk kritiski, vai tieši pretēji – norādīt uz kļūdām, kuras, atgriežoties mājās, nepieciešams izlabot, lai tuvotos savam ideālam. Tāpat dažādi pieredzes stāsti var likt saņemties un atgūt motivāciju, lai pēc mācībām atgrieztos darbā ar jaunu sparu un svaigām idejām.
Mana un citu Latvijas jaunatnes darbinieku dalība “Erasmus+: Jaunatne darbībā” jaunatnes darbinieku mobilitātēs ir iespējama, pateicoties Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA), kas administrē Erasmus+ programmu Latvijā, atbalstam. Lai uzzinātu par aktuālajām mācību iespējām, interesentiem jāseko līdzi informācijai JSPA mājas lapā www.jaunatne.gov.lv, pēc iepazīšanās ar interesējošās aktivitātes informāciju jāaizpilda pieteikuma anketa vietnē www.salto-youth.net un jāgaida atbildes no organizatoriem un JSPA.
Sagatavoja:
Evija Pastare,
jaunatnes darbiniece no Līvāniem
