Aicinām apmeklēt Silvas Linartes gleznu izstādi “VĒL VIENS… CITĀDS RĪTS”, kura apskatāma Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē sākot ar 5.februāri līdz 7.martam.
Marks Rotko ir teicis, ka iztēles pasaule ir pilnīgi brīva un izaicinoši pretnostatīta veselajam saprātam. Mākslinieks radot, apzināti vai neapzināti atklāj savu trauslo iekšējo pasauli, kas ietver sevī plašo sajūtu spektru un mainīgo noskaņu gammas. Radīšanas process ir izaicinājums priekšstatiem, vispāratzītām patiesībām un valdošajām nostājām.
Vēstījums. Starplaiks. Vieglums. Aizmirstais. Zilais uzrāviens. Lidojums. Klusuma formas. Rīts. Aiz loga. Vēls rudens. Ainava ar sniega valni. Mežā. Ziema. Logs (Verhotinā). Pēc lietus.
Vislabāk iepazīt mākslinieci un mākslas pedagoģi Silvu Linarti varētu skatoties viņas gleznās. Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainavas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto pasaules uztveri, smalko sajūtu liecinājumu un profesionālo tēlojumu.
Tikpat viegli un gaisīgi kā viņas otas triepieni bija Silvas stāsti par dzīves pārbaudījumiem. Skaudrais mākslinieces liktenis, kurā ierakstīts divreiz mērotais ceļš uz Sibīriju, tuvinieku zaudējums, cilvēku un dabas uzliktie pārbaudījumi viņas dzīves stāstā mijās ar neparastu dzīvotgribu, latgalisko spītu, atbildību un sirsnību.
Šis būtu bijis mākslinieces 80. jubilejas gads, bet kopš 2018. gada vasaras par viņu runājam pagātnes formā. Silvas Linartes atstātais radošais mantojums ir viņas turpinājums. Tas ir vēl viens, tikai citāds rīts..
Jauns sākums ir Rotko centrā iedibinātā tradīcija ik gadu organizēt Silvas Linartes vārdā nosaukto starptautisko glezniecības simpoziju. Mākslas centrā apzināti veidotā un glabātā mākslinieces gleznu kolekcija ir uzsākusi kolekcijas izstāžu ceļu.
Silva Linarte ir teikusi, ka lai gleznotu, jābūt vismaz mazliet laimīgam. Viņa bija laimīgs cilvēks un laimes sajūtā dalās ar ikvienu viņas mākslas darba vērotāju.
Silva Veronika Linarte piedzima 1939. gada 26. februārī Daugavpils novadā skolotāja ģimenē. 1941. gadā divgadīgu meiteni un viņas ģimeni izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu Sibīrijā, no kurienes uz Latviju S. Linarte atgriezās tikai 1957. gadā, lai dzimtenē kļūtu par izcilu mākslinieci un talantīgu pedagogu. Lai gan Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu S. Linarte absolvēja tikai 1961. gadā, viņas pedagoga darbs sākās jau ar 1960. gadu, kad, būdama 3. kursa studente, Silva sāka pasniegt gleznošanu 1. kursam. No 1971. gada līdz 1977. gadam Silva Linarte mācījās Latvijas Valsts mākslas akadēmijā pedagoģijas nodaļā, apvienojot studijas ar darbu Rīgas Lietišķās māksla vidusskolā un Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiālē. Absolvējot mākslas akadēmiju, Silva ieguva pedagoga un gleznotāja kvalifikāciju. Kopš 1965. gada māksliniece piedalījās izstādēs. Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, Silva atgriezās tēva dzimtajās mājās Daugavpils novada Kalupes pagastā, pedagoga darbu turpinot Daugavpils mākslas vidusskolā „Saules skola” un līdzās tam 1993. gadā uzņemoties arī Daugavpils pilsētas galvenās mākslinieces amatu, lai uzlabotu pilsētas vizuālo tēlu, padarītu to mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī celtu Latgales prestižu kopumā. Pēdējie dzīves gadi māksliniecei bija radoši piepildīti, gleznojot, atklājot izstādes un nenogurstoši sekojot mākslas norisēm. 2018. gada 23. jūlijā mākslinieces sirdspuksti apstājās.
Izstādi aicinām apmeklēt līdz 2020. gada 7.martam Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē.