,,Ir lietas, bez kurām it viss ir nekas.
Tās jāiet un jāatrod pašiem.’’
(G. Račs.)
Septembrī ir jāatrod dzejas rindas, ko uzrakstīt uz asfalta. Kastaņi, zīles, čiekuri, āboli, pīlādži un ziedi, no kuriem zālājā skolas priekšā veidot šī gada rudens jubilāra Ulda Ausekļa dzejas tēlus.
Dzejoļu rakstīšanā un kompozīciju veidošanā iesaistās visi skolēni.
Un tā top Latvijas kontūra, sēņu grozs, gliemezis, runcis Francis ar lietussargu…
Šogad Dzejas dienu devīze bija ,,Dzeja dzīvo’’. Kaut uz īsu mirkli, arī šoruden Raiņa, O. Vācieša, I. Ziedoņa , U. Ausekļa un citu skolēnu izvēlētu autoru dzeja dzīvoja uz asfalta.
Septembri noslēdzām ar muzikālu dzejas uzvedumu, kurā skanēja dzejoļi no I.Samauskas dzejoļu krājuma ,,Skaļā klase’’.
Tie ir dzejoļi par pusaudžiem, kuri dzīvo informācijas tehnoloģiju, vecāku un skolotāju noteikumu pasaulē. Tā ir pasaule, kur skolēns atkarīgs no ,,skolotāju garastāvokļa anticikloniem’’, kur ,,slodze-odze liek celties agri no rīta’’, arī klase izrādās ,,daudzgalvains pūķis, ar kuru labāk cīņu neuzsākt’’.
Muzikāli izdzīvot mūsu ilgas un sapņus palīdzēja skolotāja Liene Kapača.