Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā kopumā pērn palielinājās – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (2021.gadā - 1196). Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 392 reģistrēti Latgales reģionā – 153 no tiem Daugavpilī. Daugavpilī kūlas ugunsgrēku skaits pērn pieaudzis par 40%.
Aizvadītajā gadā Latgales reģiona pārvaldes teritorijā kopumā izdeguši vairāk nekā 584 hektāri pērnās zāles. Salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies gan kūlas ugunsgrēku skaits ( par 72 kūlas ugunsgrēkiem), gan arī izdegusī platība (par ~60 hektāriem).
Arī Rēzekne pērn pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits. Ja 2021.gadā tika reģistrēti deviņi kūlas ugunsgrēki, tad pērn skaits gandrīz dubultojies – 17 kūlas ugunsgrēkos dzēsti vairāk nekā 25 hektāri zemes.
Latgalē kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība palielinājusies četros novados.
Augšdaugavas novadā pērn dzēsti 102 kūlas ugunsgrēki (par 12 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš), izdegusī platība – vairāk nekā 250 hektāri (platība gandrīz dubultojusies, ja salīdzina ar 2021.gadu).
Krāslavas novadā pērn dzēsti septiņi kūlas ugunsgrēki, kuru degšanas platībā ir 3,1 hektārs, gadu iepriekš dzēsti seši kūlas ugunsgrēki divu hektāru lielā platībā.
Preiļu novadā pērn kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis no 10 kūlas ugunsgrēkiem 2021.gadā uz 20 ugunsgrēkiem pērn, kad pērna zāle tik dzēsta 15.5 hektārus lielā platībā (izdegusī platība pieaugusi gandrīz trīs reizes).
Rēzeknes novadā pērn minimāli un tomēr pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits. Pērn dzēsti 47 kūlas ugunsgrēki 183 hektāru lielās platībās (pieaugums par ~40hektāriem, salīdzinājumā ar 2021.gadu).
Līvānu novadā pērn pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits - dzēsti 22 kūlas ugunsgrēki, taču nedaudz samazinājusies izdegusī platībā – no 6,8 hektāriem 2021.gadā līdz 6,18 hektāriem pērn.
Kūlas ugunsgrēku skaits un izdegušās platības samazinājušās divos novados.
Balvu novadā pērn reģistrēti 12 kūlas ugunsgrēki. Salīdzinājumā ar 2021.gadu, kūlas ugunsgrēku skaits novadā samazinājies par 33% (tad dzēsti 18 kūlas ugunsgrēki). Būtiski samazinājusies arī dzēstā kūlas ugunsgrēku platība. Ja 2021.gadā kūlas ugunsgrēki dzēsti 23.3 hektāru lielās platībās, tad pērn 5,25 hektāru platībā.
Līvānu novadā būtiski mazinājušies kūlas ugunsgrēki – no 21 dzēsta kūlas ugunsgrēka 2021.gadā uz 12 kūlas ugunsgrēkiem pērn. Par trešdaļu samazinājušās arī izdegušās platības (pērn kūlas ugunsgrēki dzēsti 11,5 hektāru lielā platībā).
Arī pavasara teritoriju un ēku sakopšanas laikā ir jāievēro drošības noteikumi, jo zāles, koku lapu un zaru dedzināšana var izraisīt ugunsgrēku. Nereti neuzmanība, nepareiza ugunskura vietas izvēle, laikapstākļu neizvērtēšana un ugunskura atstāšana bez uzraudzības izraisa plašākus ugunsgrēkus, kuru rezultātā nodeg ēkas un transportlīdzekļi.
Pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskurus – ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, jo vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā. Tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Ja ugunskuru tomēr nepieciešams dedzināt, tad attālums līdz ēkām, kokiem un transportlīdzekļiem ir jāizvēlas vairākas reizes lielāks nekā bezvēja un lēna vēja gadījumā.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.
VUGD aicina – sakopsim savus īpašumus, ievērojot drošības nosacījumus! Tāpat aicinām būt atbildīgiem, atklājot grila sezonu.
ATGĀDINĀM! „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro).
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro);
VUGD turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.