Dzidra Kalvāne,
Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja
Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā 16.aprīlī tikšanos ciklā “Mūsējie” Lasītāju klubiņā ar emocionālu un sirsnīgu stāstu par Jāzepu Oskaru Bikaunieku viesojās savas dzimtas un pagasta vēstures pētniece Elga Skrebele.
Elgas stāsts bija par latviešu leģionāru, kas 1948.gadā bija izvēlējies dzīvi neesamībā – nelegāli dzīvojot savas māsas mājās Jersikas pagasta Upeniekos līdz pat savai nāvei 1987.gadā. Savu laiku slēptuvē Jāzeps Oskars bija īsinājis lasot, zīmējot, gleznojot gleznas, veidojot kokgriezumus. Viņa darbus pārdeva kā māsasvīra Jāņa Bikaunieka darinājumus ne tikai savā pagastā, bet arī tālākos novados.
Pasākuma dalībnieki apskatīja vairākas Jāzepa Oskara Bikaunieka gleznas un kokgriezumus. Elga savu stāstu par Bikaunieku dzimtas likteņiem papildināja ar fotogrāfijām, Jāzepa Oskara rakstītām autentiskām vēstulēm, kuru saturs liecināja par labu izglītību, viņa izrakstītiem citātiem no grāmatām, kuri arī liecināja par dziļi domājošu cilvēku. Gleznas, kokgriezumus, vēstules, fotogrāfijas un faktus ne tikai par Jāzepa Oskara dzīvi, bet par visas Bikaunieku dzimtas likteņiem, Elga Skrebele un Līga Eiduka apzinājušas un vākušas gandrīz desmit gadus.
Kāds būtu bijis Jāzeps Oskars Bikaunieks – neapšaubāmi talantīgs, muzikāli un mākslinieciski apdāvināts cilvēks, ja viņa liktenis būtu izveidojies savādāks? Strādātu savā sētā, artu zemi, būtu precēts, audzinātu bērnus, negleznotu, jo būtu jāgādā iztika ģimenei. Varbūt vēlreiz tiktu apcietināts …Varbūt spēlētu Jersikas kapelā kopā ar māsas vīru Jāni Bikaunieku…Šādas un līdzīgas domas rosījās pasākuma dalībnieku vidū. Jo neviens nezina īsto iemeslu, kāpēc Jāzeps Oskars kļuva par “Nulli”, cilvēku, kura nav. Pilnīgi iespējams, ka viņš tika nostādīts tādas izvēles priekšā, kuru nespēja pieņemt un tāpēc “pazuda”. Mēs varam tikai sarunās apspriest tos nežēlīgos laikus, kad tika samaltas bezgala daudzas dzīves, iznīcinātas plaukstošas latviešu dzimtas. Gribas citēt Elgas stāsta noslēguma vārdus: …bet latviešiem ir Dziesmu svētki, latvieši dejo un dzied - mēs esam izturīga tauta.”
Tas bija tikai vienas dzimtas stāsts, bet kāds ir manas un tavas, citu dzimtu stāsti, ko mēs zinām par sevi un saviem senčiem?