Gada garumā Līvānu 1. vidusskolas Laimiņas skolā tika realizēts projekts “Latviskās dzīvesziņas skola”.
Tas bija ilgtermiņa projekts, nodarbības tika izplānotas atbilstoši gadalaiku ritējumam. Tika izcelti seši Saules gada pieturas punkti. Nodarbību saturs un formas tika izvēlētas atbilstoši bērnu vecumam- caur dziesmu, rotaļu, caur spēlēm, sarunām un praktisku darbošanos. Latviskās dzīvesziņas skolas apmeklētājiem bija iespēja apgūt dažādas amatu prasmes un Latgales kulinārijas mantojumu.
Pirmā tikšanās reize bija Miķeļos, kad tika daudzināta raža. Tika runāts arī par rudeni kā kāzu laiku. Ar saviem pieredzes stāstiem dalījās projekta vadītāja Anna Kārkle. Interaktīvo nodarbību par Latgales novada kulinārijas mantojumu vadīja Vārkavas vidusskolas folkloras kopas “Volyudzeite” vadītāja Helēna Ērgle.
Tad nāca Mārtiņi. Sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī, nodarbības varēja notikt tikai vienas kopienas robežās, bet lektori un amatnieki varēja darboties tikai virtuāli ZOOM platformā. Interaktīvās nodarbības “Tōdi roksti pyureņā” vadītājs Jānis Zvirbulis mācīja koka darbus, bet Tautas lietišķās mākslas studijas “Dubna”vadītāja Inese Valaine ierādīja, kā aust celu jostiņas. Kādi tad būtu Mārtiņi bez Garā degustācijas galda! Praktiski darbojoties, skolas virtuvē tika cepti speķa pīrādziņi.Galdā tika celts arī Mārtiņu zoss cepetis. Neiztika arī bez maskošanās, spēlēm, rotaļām un dziesmām.
Sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī, arī Ziemas sayulgriežu nodarbības daļēji notika ZOOM platformā. Folkloras kopas “Ceiruleits” dalībnieks Mairis Iesalnieks vadīja Ziemassvētku dziesmu un rotaļu virtuālo meistardarbnīcu. Folkloras kopas “Turki “dalībniece Žanna Vilcāne vadīja puzuru vēršanas darbnīcu. Projekta vadītāja Anna Kārkle stāstīja, kā gatavojamas kūčas. Praktiski darbojoties, tika ceptas piparkūkas.
Epidemioloģiskā situāciju valstī neuzlabojās, skolēni mācības turpināja attālināti, tāpēc sarunas un praktisko darbošanos nācās pārcelt uz laiku, kad saslimstība ar COVID 19 samazinājās. Tika vēlreiz pārrunāts par tiem gadskārtu svētkiem, kurus pulcēšanās dēl ,nevarēja svinēt. Ar savām zināšanām un amata prasmēm dalījās folkloras kopas “Turki “ vadītāja Terēzija Rubene, kokapstrādes meistars Jānis Ernstsons, folkloras kopas “Ceiruleits” dalībnieks Mairis Iesalnieks, keramike Līga Bernāne. Skolēni mācījās cept kanēļmaizītes un siermaizītes. Prieks, ka savu atbalstu sniedza arī vecāki. Aija Smirnova mācīja bērniem uz iesma cept “ceļinieku maizi”.
Projekts “Latviskās dzīvesziņas skola” noslēdzās ar Jāņu ielīgošanu. Folkloras kopa “Ceiruleits” izdziedāja bagāto dziesmu pūru, tika apgūtas Jāņu rotaļas un danči. Saimniece Ilze Kārkle ierādīja , kā sienams Jāņu siers, folkloras kopas “Turki “ dalībniece Žanna Vilcāne mācīja dažādus vainagu pīšanas paņēmienus, Tautas lietišķās mākslas studijas “Dubna” vadītāja Inese Valaine ierādīja, kā vijamas aukliņas Jāņuzāļu pušķa sasiešanai.Keramike Līga Bernāne mācīja, kā veidot māla glezniņas ar augu nospiedumiem.
Latviskās dzīvesziņas skolas programma veicina, uz tradīcijām balstītu ģimenes vērtību popularizēšanu, tradīciju izzināšanu un pārmantošanu paaudzēs, kā arī sekmē latgaliešu tradicionālās kultūras un latgaliešu valodas saglabāšanas un attīstības procesus Līvānu novadā.
Pateicoties projektam, tika sniegts atbalsts tradicionālās kultūras izglītības programmu integrācijai vispārējā un interešu izglītībā.
Projektu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Līvānu novada dome, Līvānu 1.vidusskola un Līvānu bērnu un jauniešu centrs.
