Ināra Bojāre,
Līvānu 2. vidusskolas bibliotekāre
6.februārī Līvānu 2.vidusskolas bibliotēka aicināja ciemos Izglītības attīstības centra (IAC) projekta “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” dalībnieces Maritu Birzāku un Sandru Maskalāni novadīt nodarbību 9. klašu skolēniem. Nodarbības mērķis bija iepazīties ar mediju daudzveidību un ziņu pasniegšanas veidu lasītājiem.
Balstoties uz skolēnu preses lasīšanas pieredzi, M. Birzāka pastāstīja par mediju daudzveidību un medijpratības nozīmi. Skolēni izpētīja dažādus laikrakstus saistībā ar vienas dienas notikumiem, noskaidroja izpētītā laikraksta mērķauditoriju un lasītāju uzmanības pievēršanas paņēmienus, laikrakstā paustās vērtības un viedokļus.
Mūsdienu jaunatnes vidū izplatītāka ir interneta un dažādu sociālo tīklu lietošana. Paplašinoties informācijas radītāju lokam, ziņu kvalitāte ir dažāda. S. Maskalāne iepazīstināja skolēnus ar ziņu kultūrvēsturiskās ticamības pārbaudes paņēmieniem. Īpaši uzskatāma bija vēsturisku un ziņai pielāgotu fotogrāfiju salīdzināšana.
8. februārī latviešu valodas skolotāja un 9.a klases audzinātāja Žanna Lukašenkova šo sarunu turpināja klasē, apskatot žurnālu daudzveidību. Skolēni strādāja pāros un grupās. Viņi izvēlējās žurnālu, noskaidroja tā mērķauditoriju, struktūru, galvenās tēmas un paustās vērtības. Tika pētīta reklāmas klātbūtne žurnālā un izmantotie paņēmieni lasītāju uzmanības pievēršanai.
Skolēni pamatoja, vai šim žurnālam var uzticēties un kuru tajā sniegto informāciju varētu uzskatīt par viltus ziņu. Viņi meklēja atbildi uz jautājumiem “Kāpēc tiek radīta viltus ziņa un kā tā ietekmē lasītāju viedokļus? Kā un vai žurnāls mēģina manipulēt ar savu lasītāju?
Skolotāja Ž. Lukašenkova saka, ka Līvānu 1.vidusskolas skolotāju novadītā medijpratības nodarbība palīdzēja veidot un papildināt skolēnu vārdu krājumu un nodrošināja viņus ar kritērijiem, pēc kuriem analizēt ziņu ticamību. Tas rosināja skolēnus izteikt un pamatot savu viedokli, kas ir svarīgi viņu valodas prasmes attīstībai.