Trešdien, 21.februārī, Ministru kabinetā Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods un domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle kopā ar 9 Latgales novadu pašvaldību vadītajiem (Līvāni, Ludza, Preiļi, Augšdaugava, Balvi, Krāslava, Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Daugavpils valstspilsēta) piedalījās sarunās par izglītības iestāžu ekosistēmu attīstību un IZM plānoto pāreju uz izglītības finansēšanas modeli “Programma skolā”.
Sarunā ar pašvaldībām piedalījās Ministru prezidentes Evikas Siliņas biroja pārstāvji, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, satiksmes ministrs Armands Briškens, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, pašvaldību savienības un Latgales plānošanas reģiona pārstāvji.
IZM ministre Anda Čakša sarunā ar mēriem informēja, ka 5 pašvaldības jau šogad uzsāks jauno finansēšanas modeli, pieņemot lēmumus par skolu skaita vai to pakāpju samazināšanu, bet tām pašvaldībām, kas izvēlēsies pārejas periodu pakāpeniskai pārejai, šajā gadā saglabāsies vecais finansēšanas modelis, taču 3 gadu laikā jaunie kritēriji būšot obligāti visiem. Ministre gan norādīja, ka mazas skolas, kas neizpilda kritērijus, valsts turpmāk atļauties nevarēs.
Patlaban gan vēl nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, jo Saeimas deputātiem balsojumā ir jāvienojas par kritērijiem skolu finansēšanai, ko paredzēs grozījumi Izglītības likumā.
Pašvaldības aktualizēja problēmas, kas saistītas ar skolu reformas gaitu reģionā, pauda bažas par Latvijas lauku iztukšošanos, slēdzot skolas, aicināja valdības ministrus uz kopīgu rīcības plānu, kas ietver ne tikai skolu tīkla, bet arī ceļu infrastruktūras sakārtošanu, skolēnu pārvadājumu jomu, reģiona ekonomikas, drošības u.c. jautājumus.
Līvānu novada vadība uzsvēra novada augsto ekonomiskās attīstības potenciālu, izglītības iestāžu kvalitāti (abās novada vidusskolās centralizēto eksāmenu rezultāti ir virs vidējā valstī), kā arī pozitīvu tendenci - iedzīvotāju skaita samazinājums Līvānu novadā ir viens no mazākajiem Latgalē.
Līvānu novada vadība uzsvēra, ka valdībai un Saeimai ir rūpīgi jāanalizē katra novada attīstības perspektīva, pārskatot skolu finansēšanai nepieciešamos kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, saglabājot valsts finansējumu skolotāju algām arī tajās vidusskolās, kurās ir augsta izglītības kvalitāte, bet mazāks skolēnu skaits.
“Ja reformās mērķis ir laba izglītības kvalitāte, tad valsts nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, nebalstot tos konkrēto novadu datu analīzē un atņemot finansējumu spēcīgām skolām, kādas ir abas Līvānu novada vidusskolas. Arī pamatskolas ar 70-100 skolēniem nav mazas skolas laukos. Līvānu novadā ir savākti simtiem iedzīvotāju parakstu, tapuši kolektīvie iesniegumi, notikušas protesta akcijas, pašvaldība ir lūgusi tikšanos ar premjeri un Valsts prezidentu - tas norāda, ka reformas kritēriji vēl nav pietiekami izdiskutēti, nav pietiekami analizēta reformas ietekme uz valsts un reģionu attīstību ilgtermiņā”, uzsvēra Līvānu novada politiķi.
Tāpat Līvānu novada vadība rosināja pārskatīt kritērijus lauku pamatskolu finansēšanai, paredzot lauku pamatskolu 1.-3.kl. un 4.-6.kl. posmā katrā pa 15 skolēniem (nevis katrā pa 30 skolēniem, kā IZM plānā tas ir šobrīd), bet lauku vidusskolās 10.-12.kl. posmā minimālo skolēnu skaitu noteikt 25-30 robežās, nevis kā paredz IZM plāns - 60 skolēnu (jo dati rāda, ka pēdējo 15 gadu laikā Latvijas lauku reģionu vidusskolās nekad nav bijis tik liels skolēnu skaits, tāpēc šādi IZM kritēriji laukos faktiski ir neizpildāmi).
Līvānu novads uzsvēra sava novada skolu pienesumu arī valsts tautsaimniecībai, jo pēdējo gadu abu vidusskolu absolventi ir izvēlējušies tādas tautsaimniecībai svarīgas profesijas kā mediķi, farmaceiti, juristi, būvinženieri, enerģētiķi, ķīmiķi, biologi, programmētāji, loģistikas speciālisti, meža inženieri, angļu/latviešu valodas filologi, agronomi, partijas tehnologi, pedagogi, kuģu kapteiņi, arhitekti, uzņēmēji utt.
Pašvaldība Līvānu novadā ir veicinājusi kvalitatīvu skolu tīkla attīstību, lai ikvienam bērnam būtu viņa spējām un vajadzībām piemērotas iespējas gan pilsētā, gan laukos, paredzot arī atbalsta pasākumus - skolēnu pārvadājumus, siltas pusdienas, dienesta viesnīcu, pulciņu, baseina, mūzikas, mākslas, sporta skolas apmeklēšanas iespējas, kādas daudzos novados nav nodrošinātas, savukārt daudzos citos - ir par maksu.
Bērnu nākotnei atvēlēta lielākā finansējuma daļa. Pašvaldības budžetā Līvānu novadā jau šobrīd izglītībai atvēlēti 42% visu budžeta izmaksu, kas ir vairāk nekā 8 miljoni euro, tāpēc bez valsts finansējuma skolotāju algām pašvaldības skolu pastāvēšanu nodrošināt nevarēs. To pašu atzina arī citu Latgales pašvaldību mēri. Kvalitatīvs skolu tīkls un Līvānu novada ekonomiskā izaugsme ir veicinājusi to, ka Līvānu pilsētā iedzīvotāju skaits vairs būtiski nesarūk (pēc iedzīvotāju skaita tā jau šobrīd ir lielāka pilsēta par Alūksni, Smilteni, Madonu, Preiļiem, Balviem, Valku, Ikšķili) - iedzīvotāju skaits iepriekšējā gadā palicis stabils, samazinoties vien par 24 cilvēkiem, kas ir pozitīvs aspekts.
Līvānos ir arī augstākais IKP starp Latgales pašvaldībām, ko pierāda tikko publiskotais ekonomista Pētera Strautiņa pētījums, ir pieejams darba tirgus un iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību visos posmos. Arī demogrāfijas dati turpmākos 5-7 gados Līvānu novadā rada, ka skolēnu skaits būtiski nesamazinās un ir stabils.
Iepriekš minētie apstākļi jāņem vērā gan ministrijām, gan Saeimai, kam priekšā balsojums par grozījumiem Izglītības likumā un tālākā izglītības reformas virzība, lai ar pārsteidzīgiem lēmumiem un finansējuma samazinājumu neizjauktu šobrīd veiksmīgi funkcionējošu izglītības ekosistēmas modeli, uzsvēra Līvānu novada pašvaldības pārstāvji.
Līvānu novada pašvaldība pateicas nozaru ministriem, kas pirmo reizi pie viena gada diskutēja par iedzīvotājiem tik svarīgo tēmu - izglītību. Vienlaikus pašvaldība pauž nožēlu, ka netika dota iespēja sarunās Ministru kabinetā piedalīties arī Līvānu novada iedzīvotāju pārstāvjiem un skolu direktoriem.
Līvānu novada pašvaldība pateicas arī mūsu novada iedzīvotāju pārstāvjiem par konstruktīvu diskusiju un dalību 21.februāra Līvānu novada domes sēdē, kurā tika izskatīti 3 kolektīvie iesniegumi ar vairākiem simtiem iedzīvotāju parakstu. Arī par to domes vadība informēja valdības ministrus sarunās Ministru kabinetā.
Turpinām darbu, cerot, ka valsts sadzirdēs reģionu vajadzības un dialogs rezultēsies ar konkrētiem Saeimas un valdības lēmumiem, rodot kompromisu un izmainot kritērijus skolu finansēšanai.