Lai nodrošinātu ielas seguma spēju uzņemt lielu slodzi bez deformācijas, kas īpaši svarīgi ir industriālajās zonās, pārbūvējot Līvānu industriālo zonu tiek izmantota inovatīva ceļu seguma ieklāšanas tehnoloģija – RCC valčbetons jeb ar veltni blīvēts betons (saīsinājums no angļu valodas – RCC (roller compacted concrete)).
Maija otrajā pusē un jūnijā Celtniecības ielā un Mazo Stirnu ielā notiek RCC valčbetona ieklāšanas darbi. Lai pietiekamā daudzumā varētu saražot darbiem nepieciešamo valčbetonu, SIA “Cemex” uz Līvāniem maija vidū atveda un uzstādīja pārvietojamo betona rūpnīcu.
Projekts paredz, ka Celtniecības un Mazo Stirnu ielu seguma pirmā kārta būs RCC valčbetona klājums 19 centimetru biezumā, bet virskārta būs asfaltbetona 4 centimetru biezumā.
Par RCC valčbetonu
RCC valčbetona tehnoloģija apvieno betona stiprību un ilgmūžību ar iespējām ieklāt segumu, izmantojot asfalta ieklāšanas tehniku – RCC tiek ieklāts ar standarta asfaltbetona ieklājējiem un sablīvēts ar veltņiem.
RCC receptūrā ir tie paši materiāli kā klasiskajam betonam, tomēr atšķiras materiālu attiecība – tas ir cementa, smilts, šķembu un dažādu īpašību uzlabojošu piedevu maisījums ar ļoti zemu ūdens attiecību. Salīdzinājumā ar klasisko betonu RCC maisījums ir sausāks un bez nosēduma.
Ceļa konstrukcija ar RCC segumu atrisina problēmas, kuras piemīt citiem segumiem:
- RCC segums spēj uzņemt lielas koncentrētas slodzes bez deformācijām;
- tas iztur ļoti augstas un zemas temperatūras (neveidojas rises);
- seguma ražošanai un ieklāšanai pilnībā tiek izmantoti Latvijā pieejami izejmateriāli un būvtehnika.
Šādus segumus izmanto stāvlaukumu, industriālo zonu, ostu, lidostu un citu teritoriju izbūvē, kur nepieciešams ilgtspējīgs risinājums vidējām un lielām slodzēm. Betona pārbaudīto priekšrocību dēļ, ASV jau izbūvēti vairāk nekā 80,000 km betona lielceļu, Vācijā ieklātas ātrgaitas šosejas 4,000 km garumā un arī Latvijā jau izbūvēti dažādi betona segumi.
Darbi tiek veikti projekta “Publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošana Līvānu industriālajā zonā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai” ietvaros.
Projekta kopējās izmaksas – 3 343 758,69 EUR, t.sk. attiecināmās izmaksas – 3 182 732,45 EUR, no kurām ERAF finansējums (85 %) – 2 705 322,58 EUR, Valsts budžeta dotācija (4,5 %) – 143 222,96 EUR, pašvaldības finansējums (10,5%) apmērā – 334 186,91 EUR. Projekta neattiecināmās izmaksas (pašvaldības finansējums) –161 026,24 EUR.
Projekts tiek realizēts 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”, Otrās atlases kārtas “Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās” ietvaros.
