Latgales mākslas un amatniecības centrs 2018. gada 4. maijā aicina svinēt “Baltā galdauta svētkus”. 12.00 tiks atklātas izstādes “Ar dziesmu ieausts stāsts” un “Stāstu sega Latvijai”. 13.00 dokumentālā filma “Likteņzeme”.
Šogad Latgales mākslas un amatniecības centrs Baltā galdauta svētkus svinēs Latvijas simtgades zīmē. Tiks atklātas izstādes “Ar dziesmu ieausts stāsts” un “Stāstu sega Latvijai”, demonstrēta dokumentālā filma, vienas Latgaļu dzimtas stāsts, “Likteņzeme”, kā arī ikkatrs apmeklētājs savu stāstu varēs ievīt latviskā rotājumā – saulītē.
Vēsturiskā izstāde “Ar dziesmu ieausts stāsts” izveidota no Latgales mākslas un amatniecības centra rīcībā nonākušajiem eksponātiem, kuri ir apgaroti ar vēstures elpu. Šie vēsturiskie eksponāti ir liecība par Latgales Dziesmu svētkiem, kuri notika 1940.gada 15.-16. jūnijā Daugavpilī Stropu estrādē, un mūsdienu tautastērpa valkāšanas tradīcijām. Izstādē varēs apskatīt unikālus Dziesmu svētku eksponātus, pateicoties Jānim Dabaram, Zaigai Dzenei, Maijai Kulakovai, Līvānu novada Kultūras centram un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam.
Savukārt, izstāde “STĀSTU SEGA LATVIJAI” ir ārzemēs dzīvojošo latviešu veltījums Latvijas valsts simtgadei. STĀSTU SEGAS mērķis ir atklāt un veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederību Latvijai, ieguldot kopīgā rokdarbā gan savas domas par Latviju, gan arī darbu. Projekts devis iespēju latviešiem ārzemēs visās paaudzēs aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma un valodas spējām. STĀSTU SEGA ir unikāla dāvana Latvijai, kura liecinās nākotnes paaudzēm, ka Latvijas simtgades laikā dzīvojušajiem latviešiem pasaulē viņu Tēvzeme ir svarīga un mīļa!
Izstādes papildinās dokumentālā filma “Likteņzeme” – stāsts par vienas Latgaļu dzimtas dzīves līkločiem. Leģendārā latgaļu Prometeja Andrīva Jurdža stiprā dzimta Otrā pasaules kara laikā divu lielvaru cīņu rezultātā tika nežēlīgi sašķelta. Glābjoties no komunistiem, vidējā paaudze ar saviem bērniem devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Vecākā paaudze palika Latvijā, bet Staļina represiju dēļ tika izsūtīta uz Sibīriju kā tautas ienaidnieki. Daļai radu izdevās izdzīvot Latvijā. Trijās pasaulēs izsvaidītās dzimtas pēckara paaudzes nebija satikušās. Bet reiz Pēteris, Amerikā skatoties Latvijā tapušo dokumentālo filmu Mūžīgais kalendārs, kuru Jānis Ozoliņš-Ozols uzņēma 2012. gadā, ekrānā atpazīst Latvijas radiniekus. Savu vecāku un leģendārā senča ideālu vadīti, Pēteris un viņa māsa Helēna dodas uz Latgali satikt radus, un iesāktais dzimtas meklējumu ceļš aizved viņus līdz pat Tomskas apgabalam Sibīrijā.
Ikvienu Līvānieti un Līvānu viesi aicinām apmeklēt izstādes un noskatīties dokumentālo filmu, tādā veidā smeļoties iedvesmu savas dzimtas stāsta radīšanai!