Mums, Jaunsilavas pamatskolas skolotājām Lienei Kapačai un Sarmītei Ancānei, no 14. līdz 21.janvārim bija lieliska iespēja piedalīties starptautiskajās Erasmus+ apmācībās “Essence: youth work and disability” Horvātijas pilsētā Oroslavje, kas atrodas 42 km attālumā no valsts galvaspilsētas Zagrebas.
Kopā ar Polijas, Maltas, Kipras, Horvātijas, Latvijas, Grieķijas un Igaunijas pārstāvjiem iesaistījāmies jaunatnes lietu speciālistu apmācības programmā, mēģinājām veidot dziļāku izpratni par to, kas ir invaliditāte, pētījām mūsu individuālās un kopējās vajadzības un aplūkojām tās kontekstā ar īpašajām vajadzībām. Diskutējām par to, kā būt iekļaujošam dažādās dzīves sfērās, dalījāmies ar labās prakses piemēriem. Domājām arī par to, kā padarīt mūsu sabiedrību zinošāku, saprotošāku un jūtīgāku šajos jautājumos. Bija arī iespēja vadīt nodarbības horvātu jauniešiem Srednija Škola pilsētā Ivanec un pielietot praksē gūtās zināšanas, popularizējot ideju par iekļaujošu sabiedrību.
Kompetentie un pieredzējušie apmācību vadītāji un jaunatnes lietu speciālisti no Maltas Margaret White un Abraham Azzopardi savu darbu veica ar lielu aizrautību un mīlestību. Viņi bija empātijas un kompetences paraugs, kas ikvienam dalībniekam ļāva justies īpašam. Par projekta dalībnieku labklājību rūpējās Silvija Vrabelj un Mihaela Špiljak, kuru pārziņā bija saimnieciskie jautājumi un loģistika.
Visas nodarbības tika organizētas atbilstoši kompetenču pieejai, kur pie secinājuma jānonāk katram pašam, diskutējot pāros un grupās, apmainoties viedokļiem, meklējot informāciju gan globālajā tīmeklī, gan ieklausoties apkārtējo pieredzē. Uzzinājām par daudzām metodēm, kā padarīt pieejamāku vidi cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, cilvēkiem ar autisma izpausmēm Maltā tiek nodrošinātas autismam draudzīgas stundas veikalos un kinoseansi kinoteātros, kad tiek izslēgts liekais apgaismojums, fona mūzika un novērsti citi traucējoši faktori. Centrā vienmēr būtu jābūt jautājumam: “Kā mēs varētu strādāt kopā, lai palīdzētu cits citam?” Mums ir izveidojusies virkne stereotipu, kuri būtu steidzami maināmi. Daudzi cilvēki ar invaliditāti izteica viedokli, ka nevis viņi ir slimi, bet gan sabiedrība ar savu attieksmi padara viņus par nespējīgiem invalīdiem, jo bieži invaliditāti rada sabiedrība, nevis hromosomas.
Visiem dalībniekiem īpaši patika meditācijas un iesildīšanās vingrinājumi, kas ļāva ar lielu enerģiju mesties dienas ieplānotajos darbos. Neaizmirstams bija starpkultūru vakars, kurā katra dalībvalsts iepazīstināja ar nacionālajiem ēdieniem, dalībnieki iestudēja un prezentēja savu nacionālo leģendu.
Apmācības deva dziļāku un cilvēciskāku skatienu uz lietām, kurām ikdienā pavirši paskrienam garām. Kādreiz īstajā brīdī pateikts vārds, palīdzīgi sniegta roka var izmainīt līdzcilvēka dzīvi. Tad varbūt ir vērts sākt šeit un tagad!
