Šobrīd aprit 31 gads, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Aicinām uz Barikādēm 31 programmas pasākumiem, kas galvenokārt notiks tiešsaistes režīmā.
Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Neviens nav atcēlis iespēju atcerēties, stāstīt un apzināties, cik liela nozīme mūsu valsts vēsturē ir 1991. gada barikāžu notikumiem. Šos notikumus nedrīkst aizmirst, un tie ir jānodod nākamajām paaudzēm kā latvieša identitātes neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc aicinu šogad individuāli ikvienu ar lepnumu godināt mūsu tautas varoņu piemiņu, jo galvenais mūsu mērķis ir atcerēties viņu ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā.”
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais: “Izsludinām Barikādēm 31 programmu, kas būs īpaši veidota visu pasākumu baudīšanai tiešsaistē 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapā, sociālajos tīklos un Latvijas medijos. Muzeja mājas lapā virtuāli var izstaigāt visu muzeju, ka arī ir apskatāma jaunā izstāde. Latvija ir tāda, kādu mēs paši to veidojam. Ikvienam vajadzētu padomāt par to, ko varam darīt mūsu valsts labā. Un ikkatrs no mums spēj darīt ko labu Latvijai! Ko lielu vai mazu vari izdarīt Tu?”
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam un grāmatas “Latvijas Tautas fronte barikādēs” autors Romualds Ražuks: ”Kāpēc mums izdevās? Kā Latvija nosargāja savu brīvību, par kuru esam maksājuši dārgu cenu, izlejot to cilvēku asinis, kas aizgāja mūžībā? Kā reāli notika barikāžu organizēšana un norise? Šie un daudzi citi jautājumi tiek atbildēti vēsturiskā grāmatā “Latvijas Tautas fronte barikādēs”, ko atklās 18. janvārī plkst. 19.00 tiešsaistē 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapā. Aicinu iepazīties ar hronoloģisku un detalizētu barikāžu laika notikumu norisi un iesūtīt jautājumus, uz kuriem varu atbildēt, lai padziļināti izprastu šo Latvijas vēstures posmu. Grāmata ir pieejama visās Latvijas bibliotēkās un lielākajās grāmatnīcās.”
Dubultās lielformāta fotogrāfiju izstādes “Atceroties 1991. gada barikādes” kurators Ilmārs Znotiņš: “Fotogrāfiju izstāde notiks pilsētvidē divās barikāžu notikumiem nozīmīgās un simboliskās vietās – laukumā pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā. Brīvības piemineklis ir Latvijas valsts un tautas neatkarības, brīvības un cīņas simbols, kuru 1991. gada janvārī skāra neatkarības pretinieku – OMON kaujinieku lodes, savukārt Doma laukums bija viena no pirmajām un nozīmīgākajām Barikāžu aizstāvju pulcēšanās vietām. Dubultizstādē būs iespēja skatīt iepriekš neeksponētas Barikāžu dalībnieku uzņemtas fotogrāfijas no 1991. gada Barikāžu muzeja, Kara muzeja un Kuldīgas novadpētniecības muzeja krājumiem. Izstādē būs skatāmi foto atradumi, kurus pēc publiska aicinājuma iesūtīja cilvēki, atsaucoties uz muzeja aicinājumu 2020. gada beigās.”
LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga: “Barikāžu laikā Latvijas Televīzijai bija vitāli svarīga un simboliska loma patiesas informācijas nodrošināšanai sabiedrībai un arī tagad kā katru gadu skatītājiem piedāvāsim atcerēties 1991. gada janvāra notikumus dokumentālajās filmās un attālināti skatīt atceres pasākumus.
Atceroties barikāžu laiku, Latvijas Televīzija skatītājiem piedāvās noskatīties vairākas dokumentālās filmas. 13.janvārī ēterā būs Jura Podnieka studijas dokumentālā filma “Mūsu barikāžu laiks”. Šī 2001. gadā tapusī filma ir atskats uz 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā no desmit gadu distances. 19. janvārī varēs noskatīties režisora Romualda Pipara dokumentālo filmu “Vēsture aiz kadra. Kino”, kas ir vēstījums par Rīgas Kinostudijas kinodokumentālistiem, kuri iemūžināja Trešās Atmodas notikumus kinohronikās. Savukārt 20. janvārī piedāvāsim vērot unikālus arhīva kadrus un iepriekš nedzirdētas vēsturiskas liecības par barikāžu laiku Gundara Rēdera un Oditas Krenbergas veidotajā dokumentālajā filmā “Tautas cietoksnis. Barikādes 1991.” – tā pirmizrādi piedzīvoja pērn, kad atzīmējām Barikādēm 30.
Atceres pasākumus atspoguļosim ziņu raidījumos un sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Savukārt 20. janvāra vakarā LTV1 pārraidīsim barikāžu atceres koncertu “1991”, kas notiks Rīgas Doma baznīcā. Koncerta programmu ar visiem labi zināmu un mīļu komponistu dziesmām veido grupas “Dagamba” mūziķi Valters Pūce un Dainis Tenis.”
Programma – Barikādēm 31
1991. gada barikāžu atceres pasākumi Rīgā
Trešdien, 2022. gada 12. janvārī plkst. 17.00 – Saruna pie melnajām klavierēm. Tiešraide no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Sarunā piedalīsies: grāmatas “Latvijas Tautas fronte barikādēs” autors Romualds Ražuks, spēlfilmas “Janvāris” režisors Viesturs Kairišs un konferences “X stunda. Barikādēm 30” grāmatas redaktors Augusts Zilberts. Sarunas vadītāja: Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Pie klavierēm: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts. 1991. gada 12. janvārī notika “Sanāksme pie melnajām klavierēm” – tas bija brīdis, kad Latvijas Tautas frontes Domes sēdes starplaikā Latvijas Universitātes Lielajā aulā pie tur esošā melnā flīģeļa sapulcējās LTF valdes locekļi, lai lemtu par barikāžu norisi – stratēģiski svarīgu objektu aizsardzības pasākumiem galvaspilsētā un novados. Tiešraide: sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un www.lnb.lv, kā arī LNB.lv un 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapās.
Ceturtdien, 2022. gada 13. janvārī plkst. 18.00 – Tradicionālais Zaķusalas barikāžu aizstāvju pasākums notiks attālināti Zoom platformā un tiks pārraidīts tiešraidē portālā LSM.lv un 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapā. Pasākumā attālināti uzrunu teiks aizsardzības ministrs Artis Pabriks, uzstāsies barikāžu dalībnieki, Jaunsargi dos svinīgo solījumu un spēlēs NBS štāba orķestris. Atceres pasākumam Zaķusalā ir dziļi simboliska nozīme, ņemot vērā, ka barikāžu laikā Latvijas Televīzijai bija vitāli svarīga un simboliska loma patiesas informācijas nodrošināšanai sabiedrībai.
No 2022. gada 13. līdz 25. janvārim klātienē būs apskatāma dubultā lielformāta fotogrāfiju izstāde “Atceroties 1991. gada barikādes” brīvā dabā un visu diennakti. Tā ietvers fotoizstādi “Barikādes un to dalībnieki” Doma laukumā – vērienīgs foto stāsts par 1991. gada barikādēm Rīgā un Latvijā. Un fotoizstāde “Barikāžu 14 dienas un naktis” Brīvības laukumā – 1991. gada barikāžu kulminācijas dienu hronoloģija. Fotoizstāžu kurators – Ilmārs Znotiņš. Ja iedzīvotāji izstāžu fotogrāfijās atpazīst sevi vai savus tuviniekus, aicinām ziņot muzejam – tel. 67213525 vai sūtot e-pastu uz info@barikades.lv. Apmeklējot izstādi, ir jāievēro spēkā esošie epidemioloģiskie noteikumi, tajā skaitā 2 m distance starp personām.
Svētdien, 2022. gada 16. janvārī – individuāla ziedu nolikšana visas dienas garumā piemiņas vietā “Baltais krusts” pie Vecmīlgrāvja tilta un Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem.
No 2022. gada 17. līdz 23. janvārim Mārupes kultūras nama iekšpagalmā būs apskatāma izstāde veltīta 1991. gada barikāžu atcerei.
Otrdien, 2022. gada 18. janvārī plkst. 19.00 – Romualda Ražuka grāmatas “Latvijas Tautas fronte barikādēs” prezentācijas pasākums un atbildes uz lasītāju jautājumiem. Tiešraide: 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapā www.facebook.com/Barikades1991.
Ceturtdien, 20. janvārī – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, valsts svētki. Individuāli visas dienas garumā ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991. gada 20. janvārī bojā gājušos. Individuāli visas dienas garumā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.
2022. gada 20. janvārī plkst. 10.00 – 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīta Latvijas Valsts Prezidenta Egīla Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un barikāžu laika LTF priekšsēdētāja Romualda Ražuka uzrunas barikāžu dalībniekiem un Latvijas iedzīvotājiem. Tiešraide: 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapā: www.facebook.com/Barikades1991 un LSM.lv.
2022. gada 20. janvārī plkst. 11.00 Gunāra Astras pieminekļa “ Nebaidies” atklāšana. Piemineklis latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram tiks uzstādīts pie ēkas Brīvības ielā 34, kur 1983. gadā viņu notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Latviešu patriots Gunārs Astra 1983. gada 15. decembra tiesas prāvā teica savu Pēdējo vārdu, noslēdzot to šādi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku."
Pieminekļa atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Gunāra Astras brālis Leons Astra, 1991.gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un L.Doroņina - Lasmane, kā arī pieminekļa autors, tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa atklāšanas pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē Tieslietu ministrijas Facebook un Youtube kontā.
2022. gada 20. janvārī plkst. 16.00. Folkloras un seno cīņu kopas “Vilkači” koncerts. Pieejams: KTMC “Ritums” YouTube kanālā https://ej.uz/KTMC_Ritums.
2022. gada 20. janvārī plkst. 18.00. Koncerts “Ar dziesmu dzīvībā”. Norises vieta: RKTMC “Mazā Ģilde”.
2022. gada 20. janvārī plkst. 19.00. Koncerts “1991”. Norises vieta: Rīgas Domā Domā (zaļajā režīmā ar sertifikātiem) un LTV1 ēterā plkst. 22.10.
1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcija klātienē apmeklējama muzejā Krāmu ielā 3, Rīgā, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.
1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcija un foto izstādes virtuāli apskatāma mājas lapā www.barikades.lv.
Papildinātā 1991. gada barikāžu muzeja digitālā izstāde apskatāma https://riciba-briviba.lv/
Sekojiet līdzi 1991. gada barikāžu muzeja aktivitātēm mājas lapā un sociālajos medijos:
www.barikades.lv #Barikades1991
***
No 1991. gada barikādēm līdz muzejam šodien
Renāra Zaļā stāsts
Mani sauc Renārs Zaļais, esmu 1991. gada barikāžu muzeja direktors, kā arī barikāžu dalībnieks. Bauskas milicijas vienības sastāvā 1991. gadā pievienojos barikāžu sargiem cīņā par Latvijas valsts neatkarību un aizstāvēju Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju. Vienīgās reālās barikāžu kaujas laikā četri no mums, tajā skaitā arī es, tikām ievainoti un gandrīz atvadījāmies no dzīves. Kopš tā laika 20. janvāri uzskatām par mūsu otro dzimšanas dienu.
Svētdien, 1991. gada 20. janvārī, astoņi Bauskas milicijas darbinieki – Gundars Bergs (30 g.), Jānis Jasevičs (41 g.), Māris Kļaviņš (21 g.), Agris Kociņš (21 g.), Valerijs Markuns (33 g.), Aļgis Simanavičus (29 g.), Didzis Traumanis (22 g.) un es – Renārs Zaļais (35 g.), uz barikādēm Rīgā kā brīvprātīgie aizstāvējām Latvijas neatkarību un ar reāliem ieročiem rokās cīnījāmies vienīgajā kaujā atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.
Mēs, astoņi Bauskas miliči, pēc valdības aicinājuma brīvprātīgi atbraucām uz Rīgu, lai apsargātu īpaši svarīgus objektus. Tajā laikā Latvijas valstī vienīgā ar ieročiem apbruņotā struktūra bija milicijas darbinieki un īpaša uzticība bija milicijas darbiniekiem no Latvijas lauku reģioniem.
Mūsu apsargājamais objekts bija Iekšlietu ministrijas ēka Raiņa bulvārī 6. Kad mums uzbruka skaitliski daudz lielākais, labi apmācītais un apbruņotais OMON – speciālo uzdevumu milicijas vienība*, kas bija pakļauta vadībai Maskavā, ilgi izrādīt pretestību munīcijas trūkuma dēļ mēs nevarējām.
Kopš šiem notikumiem ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, bet atmiņas un sajūtas ir neizdzēšamas, jo uzbrukuma naktī jau biju atvadījies no dzīves. Apšaudes laikā atrados Iekšlietu ministrijas telpās. Nemitīgi skanēja šāvieni, bija dzirdami arī kliedzieni. No cauršautajiem radiatoriem gāzās ūdens, telpa bija tvaika pilna un uz grīdas bija izveidojušās ūdens peļķes. Paslīdēju un, krītot dzirdēju, kā virs galvas nospindza lodes. Viena no OMON raidītajām lodēm, iespējams, rikošetā atsitās pret grīdu un trāpīja man vēderā. Tas bija viegls ievainojums, bet 4 cm sirds virzienā būtu visu izšķīruši. Man, kā parasti, veicās. Tobrīd pat īsti nejutu, ka lode ir trāpījusi, jo sāpes sajutu vēlāk.
Ar šo kauju mēs, astoņi Bauskas miliči, panācām to, ka visa pasaule ar ārvalstu preses starpniecību uzzināja par notikumiem Latvijā un, iespējams, ar savu rīcību barikādēs, mēs izjaucām tālākos uzbrucēju plānus.
Katru gadu 20. janvārī, mūsu otrajā dzimšanas dienā, tiekamies Rīgā, pieminam mūsu bojā gājušos kolēģus – policistus vai kā tolaik mūs sauca – miličus – Vladimiru Gomanoviču un Sergeju Konoņenko, noliekam ziedus viņu nāves vietā pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā, kā arī viņu atdusas vietā Meža kapos. Tāpat arī pieminēsim mirušos Iekšlietu ministrija aizstāvjus, bijušos Bauskas miličus – Jāni Jaseviču, Gundaru Bergu un Aļgi Simanavičus.
Šo mūsu regulāro tikšanos laikā radās ideja par sabiedriskas organizācijas dibināšanu barikāžu dalībnieku atbalstam un barikādēs bojā gājušo piemiņai. Ideja tika īstenota 1995. gadā, kad tika nodibināta 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība. Pēc biedrības iniciatīvas Saeimā tika pieņemts likums pasludināt 20. janvāri par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, kuru katru gadu visā valstī aicinām atzīmēt, iededzot dzīvo uguni mājās un pieminot mūsu tautas stipro gribu.
2001. gadā tika dibināts 1991. gada barikāžu muzejs, kas mājvietu radis pašā Vecrīgas viducī, Krāmu ielā 3. Aicinu apmeklēt muzeju, kur sešās ekspozīcijas telpās var izzināt barikāžu notikumus, tā laika liecības un stāstus. Tagad muzeju var apmeklēt arī attālināti – www. barikades. lv.
Latvija ir tāda, kādu mēs paši to veidojam. Ikvienam vajadzētu padomāt un izdomāt, ko var darīt mūsu valsts labā. Un ikkatrs no mums spēj darīt ko labu Latvijai!
Ko lielu vai mazu vari izdarīt Tu?
Renārs Zaļais
1991. gada dalībnieku biedrības prezidents
1991. gada barikāžu muzeja direktors
Par 1991. gada janvāra barikādēm
Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja (1990. – 1992.g.) Romualda Ražuka stāsts
Manas barikādes sākās jau 1990. gada saulainajā maijā, kad uzreiz pēc 4. maija deklarācijas sekoja neatkarības pretinieku mēģinājums ieņemt LR Augstāko Padomi. Jau 15. maijā Latvijas Tautas frontes (turpmāk – LTF) valde savā paziņojumā brīdināja, ka, ja atkārtosies uzbrukumi parlamentam un mēģinājumi graut kārtību republikā, LTF patur tiesības lūgt simtus tūkstošus savu piekritēju Rīgā un republikā aizsargāt likumīgi ievēlēto Augstāko Padomi. Tas bija pirmais barikāžu priekšvēstnesis un mums bija skaidrs, ka jāgatavojas nākamajiem neatkarības pretinieku uzbrukumiem. Atmodas augstākā virsotne – 1991. gada janvāra barikādes – neradās pēkšņi, tās pakāpeniski brieda un tika plānotas jau 1990. gada vasarā un rudenī, skanot provokatoru rīkotiem sprādzieniem un pieaugot Padomju Savienības centieniem neatļaut Latvijai, Lietuvai un Igaunijai panākt pilnīgu neatkarību pēc 50 gadu okupācijas.
LTF Valde 1990. gada 11. decembrī, jūtot pieaugošo spriedzi, nāca klajā ar savu plānu un galveno ieroci – “Paziņojumu visiem neatkarības atbalstītājiem” par rīcību varbūtējā “X stundā”, uzskaitot konkrētus nevardarbīgas pretošanās soļus, lai nepieļautu valsts apvērsumu Latvijā, kā arī rīcības taktiku, ja kompartijai tomēr izdotos atgriezties pie varas. Sākās trauksmainais gaidīšanas laiks, jo mums LTF Valdē bija skaidrs, ka šo plānu var izdoties īstenot tikai vienu reizi – īstajā brīdī.
Kaimiņos Lietuvā 1991. gada 11. janvārī Padomju armijas vienības ieņēma stratēģiski svarīgos objektus Viļņā. Tajā pašā naktī arī Rīgas ielās parādījās bruņutransportieri. Mums tapa skaidrs, ka izšķirošā stunda ir situsi, mūsu plāns ir jāīsteno. Dienu vēlāk, 12. janvārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika LTF Domes sēde, kurā tika pieņemts lēmums 13. janvārī plkst. 14.00 rīkot Vislatvijas manifestāciju Rīgā, bet starpbrīdī klusi notika “Sapulce pie melnajām klavierēm” aulas kreisajā pusē. Tur Rīgas pilsētas un Latvijas rajonu LTF nodaļu starpā sargāšanai tika sadalīti valsts stratēģiski svarīgie objekti.
Traģiskās ziņas no Lietuvas par 13. janvāra naktī notikušo Padomju armijas tanku uzbrukumu Televīzijas torņa aizstāvjiem Viļņā, nogalinot 14 un ievainojot vairāk ka 700 cilvēkus, neiebiedēja Latvijas tautu. No visām valsts malām cilvēki pulcējās Daugavmalā, apliecinot uzticību neatkarīgai Latvijai un paužot atbalstu Lietuvai.
Uzrunājot pusmiljonu lielās manifestācijas dalībniekus, man bija sajūta, ka savu acu priekšā redzu ne cilvēkus, bet bangojošu jūru, kas ar savu milzu spēku un izlēmību ir gatava sagraut visus neatkarības pretinieku centienus. Uzreiz pēc manifestācijas daļa cilvēku saskaņā ar plānu palika pie “saviem” stratēģiski svarīgajiem objektiem, uz Rīgu brauca smagā lauksaimniecības un celtniecības tehnika ielu un tiltu bloķēšanai, sākās barikāžu celtniecība.
LTF Koordinācijas centrs nodrošināja cilvēku plūsmu uz Rīgu, tautfrontiski noskaņotie uzņēmumi un pašvaldības rūpējās par barikāžu sargu apgādi ar pārtiku un malku ugunskuriem. Augstākās Padomes deputātu un Latviešu strēlnieku apvienības vadībā Vecrīgā tika izveidota vairāku loku barikāžu sistēma, kas sargāja Augstāko Padomi un Radio māju. Barikādes sargāja arī Ministru Padomi un sakaru centru Dzirnavu ielā. Zaķusalā tapa nocietinājumi Latvijas Televīzijas un tās torņa aizsardzībai.
Barikādes tika celtas ne tikai Rīgā. Tās bija ap Radio torni Ulbrokā, Liepājā, Kuldīgā un citviet Latvijā. Smagā tehnika bloķēja tiltus pār Daugavu, dežurēja priekšposteņos pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem. Nekad vēl nepieredzētā vienotībā un pacilātībā cilvēki no visiem Latvijas novadiem pašaizliedzīgi sargāja Rīgu, ļoti labi saprotot draudošās briesmas. Virmoja gaišas domas, patriotisms un kopības sajūta, skanēja dziesmas, rīdzinieki nesa pārtiku, aicināja barikāžu dalībniekus pie sevis mājās sasildīties.
Latvija par savu brīvību maksāja dārgu cenu. 20. janvāra naktī notika uzbrukums Iekšlietu ministrijai, kura laikā tika nogalināti milicijas virsnieki Sergejs Konoņenko, Vladimirs Gomonovičs, kinooperators Andris Slapiņš un skolēns Edijs Riekstiņš. Kinooperators Gvido Zvaigzne tika smagi ievainots un mira slimnīcā. Labi plānotā, uz plašu asins izliešanu vērstā provokācija neizdevās, jo disciplinētie barikāžu aizstāvji sadursmē neiesaistījās, bet, pateicoties vairākiem simtiem Augstākajā Padomē akreditētajiem ārzemju žurnālistiem, ziņa par 20. janvāra nakts traģiskajiem notikumiem Rīgā acumirklīgi izplatījās ārvalstīs. Pasaules sabiedriskās domas spiediens un tā rosinātais Rietumu valstu vadītāju spiediens uz Padomju Savienības vadību paveica savu. Situācija Rīgā un citviet Latvijā pakāpeniski norima, 25. janvārī Ministru Padome pieņēma lēmumu izbeigt barikāžu sargāšanu un 28. janvārī pēdējās smagās tehnikas vienības no laukiem atstāja Rīgu. Latvijas neatkarība bija nosargāta.
Kāpēc mums izdevās? Pirmām kārtām, un tas bija galvenais, mums bija skaidrs un saprotams plāns, cilvēki zināja, kā viņiem rīkoties. Otrkārt, mēs bijām izvēlējušies vienīgo pareizo – nevardarbīgas pretošanās – stratēģiju. Tikai tā, aizstāvot Latvijas neatkarību, mēs varējām pārspēt milzīgo Padomju armiju un Maskavas reakcionāros spēkus. Turklāt tas bija arī Atmodas laiks, kad bijām pārliecināti, ka nekas mūs nespēs apturēt.
Romualds Ražuks
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis
Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam