Izglītība

Ināra Bojāre,

Līvānu 2. vidusskolas bibliotekāre

 

Informējot par eksakto mācību priekšmetu nedēļu Līvānu 2.vidusskolā, šo priekšmetu metodiskās apvienības vadītāja Silvija Puntūze uzsvēra, ka nedēļas devīze ir “Pasaule pieprasa tehniskos prātus!”. Pasākumi skolā notika no 21. līdz 25. janvārim.

Pirmdien skolotāja S.Puntūze 5. klašu skolēnus iesaistīja eksperimentos par gaismu. Tika pētīti gaismas avoti un tika noskaidrots, kā rodas varavīksne. Skolēni izpētīja spoguļattēla būtību, uzzīmēja un izgrieza no papīra savu vārdu spoguļattēlā. 6. klases skolēnu uzdevums bija izgatavot spirta dzinēja automašīnas.

Bioloģijas un ķīmijas skolotāja Tatjana Bogdanova 7., 8., 9. un 11. klašu skolēniem organizēja veselības laboratoriju. Skolēniem tika izvirzīts mērķis izpētīt, kā cilvēka smadzenes caur maņu orgāniem saņem informāciju un reaģē uz to. Nodarbībās tika iekļautas sekojošas aktivitātes: “smaržu detektīvs”; kas ir zeķē?; krāsu un teksta uztvere; ko dara acs zīlīte?; labā roka – kreisā roka. Aktivitātē “Labā roka – kreisā roka” skolēni pētīja, ko spēj “atcerēties” viņu roka. Piemēram, precīzi noteikt priekšmetu masu, atdarināt kustības.

Fizikas skolotāja Taisija Grabļevska iesaistīja pamatskolas skolēnus papīra tiltu konstruēšanā un izmēģināšanā, par ko novada iedzīvotāji tika informēti atsevišķā rakstā. Viņas audzināmā 5.b klase projektēja, izgatavoja un izmēģināja papīra katapultas tehniskajā darbnīcā. Skolotājas vadībā tika izgatavotas sešas papīra katapultas. Sacensībās uzvarēja klases meitenes, kuras uzdevumu izpildīja precīzāk nekā zēni.

Matemātikas skolotājas Tatjanas Piskunovas vadībā skolēni sacentās interesantās matemātiskās un loģiskās spēlēs. 6. un 7. klases skolēniem notika olimpiāde matemātikā.

Skolotāja Tamāra Haritonova visas vidusskolas klases iesaistīja matemātikas kabineta “remontā”. Vidusskolēniem bija jāizplāno remontdarbi un jāaprēķina nepieciešamais materiālu (krāsu, tapešu, līmes, balsināšanas līdzekļu) daudzums.

Skolēni virtuāli “iegādājās” visu vajadzīgo remontdarbu veikšanai. Izmaksās skolēni iekļāva arī darbarīkus un speciālo apģērbu. Nākošais uzdevums bija aprēķināt remontdarbu veikšanas izmaksas. Skolēniem tika piedāvāti divi varianti: darīt darbus pašiem vai pieaicināt profesionāļus.

Apkopojot un prezentējot paveikto, skolēni secināja, ka šādam projektam ir praktiska nozīme un iegūtās zināšanas un prasme noderēs dzīvē. Lai arī daļai skolēnu jau ir šāda veida pieredze, tomēr daudzi to darīja pirmo reizi. Viņiem izveidojās priekšstats par remontam nepieciešamo materiālu daudzumu, to izmaksām un iegādes iespējām. Skolēni aprēķināja un izprata darbaspēka vērtību.

ATTĒLOS:

Skolēni pēta cilvēka sajūtas veselības laboratorijā.