Ja man ir ko dot,
Es atveru plaukstu un dodu,
Pati nezinot, kur
Savām plaukstām
Siltumu rodu.
Ilze Vovka
Tā raksta bijusī Līvānu 1.vidusskolas absolvente, Līvānu 1.vidusskolas himnas autore Ilze Vovka. Būtībā dzeja ir kā vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu dzeju. No tā izriet, ka dzejnieks ir "vārdu mākslinieks".
Septembris jau no 1965.gada tiek uzskatīts par dzejas mēnesi. Šajā gadā Rainim svinēja 100 gadu jubileju un no tā laika aizsākās dzejas dienu tradīcija visā valstī.
Tāpēc, turpinot tradīciju, 28.septembrī Līvānu 1.vidusskolas aktu zālē uz tikšanos tika aicināti mūsu skolas bijušie absolventi, kas raksta dzeju – Rita Semeiko un Reinis Jačmenkins, kā arī aicinājām skolēnus, kas savas sajūtas, pārdzīvojumus, dzīves vērojumus uztic papīram dzejas formā.
Pasākuma sākumā ar lielu interesi klausījāmies mūsu skolas 9.a klases skolnieču – Keitas, Nellijas Pfafrodes un Luīzes Meņkovskas dzejas lasījumus. Meitenēm tā bija pirmā debija, kad viņas uzdrīkstējās kāpt uz skatuves – atverot savas dvēseles stīgas un ļaujot tajās ielūkoties citiem, un lieliski tikt ar to galā.
Tā ir dzejas dzīvība un burvība, ka ap to var dažādi „burties” un tomēr dažkārt neatburt, vai katrs to atbur pēc sava prāta prasmes; un pret to arī nav ko iebilst.
Pēc tam uz skatuves tika aicināts Līvānu 1.vidusskolas absolvents, tagad Līvānu kultūras centra skaņotājs Reinis Jačmenkins. Reinim ir pieredze dzejoļu rakstīšanā, kopā ar skolas biedreni Armandu Vilcāni skolas laikā ir izdots dzejas krājums “Pirmais”. Reinis ievadā teica, ka viņš kā vārda mākslinieks spēlējas ar vārdiem, teikumiem un tā rada savu dzeju.
Kādā grāmatā sacīts: ”Dzeja bieži vien nav nekas vairāk kā vārdi, kas savirknēti tā, lai radītu spēcīgu, negaidītu iespaidu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izcili dzejas darbi.. tik dziļi iespiežas atmiņā.” (The Need for Words.)
Izsenis dzejnieki ir rakstījuši par to, kas dzīvē ir svarīgākais, — par cilvēku attiecībām, sajūtām, kas ir pārdzīvotas, mīlestību, garīgumu un dzīves jēgu, arī Reiņa dzejā mēs saklausījām šīs vērtības.
Rita Semeiko, Līvānu Jēkaba Graubiņa mūzikas skolas pasniedzēja, Līvānu un Madaliņas katoļu draudzes diriģente, ir dzejoļu krājuma “Sekvences” autore. Rita ir mūzikas skolas pasniedzēja, un tie, kas mācās mūziku, zina, ka sekvence ir motīva atkārtošanās no citas skaņas augšupejošā vai lejupejošā secībā. Arī dzejoļu krājums ir veidots atbilstoši šīm sekvencēm. Pirms 8 gadiem, kad viņa sāka aktīvi apmeklēt baznīcu, Ritai īpaši tuvas kļuva kristīgās vērtības, tāpēc dzejoļu krājumam cauri vijas kristietības motīvs.
Rita apmeklē bērnu namus, veco ļaužu aprūpes pansionātus, Ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļu Līvānos, nāk pie šiem cilvēkiem ciemos vienkārši parunāt.
Viņa aicināja jauniešus mācīties nevis no sabiedrības spozmes izlutinātiem, indivīdiem, bet gan no dzīves pabērniem, jo tie spēj dot vairāk bez vēlmes nodot vai pieprasīt ko pretī.
Rita Semeiko arī novēlēja censties būt tādam, kāds tu esi. Neskriet līdzi mediju, preses, sabiedrības uzspiestām, lobētām vērtībām, bet kādreiz iet pretī pūlim, straumei, saglabājot savu ES. Tas nemaz nav tik viegli, īpaši pusaudžu gados. Bet varbūt ir vērts mēģināt? Jādara tā, kā tu tai brīdī domā un jūties, nevis visu mūžu mocīties ar domu, kāpēc toreiz neizdarīju vai nepateicu, kā sirds lika.
Dzejas stundu jauki papildināja vidusskolas meiteņu Simonas, Amandas, Laumas un Reiņa muzikālais sniegums.
Katra dzejnieka pasaules tvērums, viņa pārdzīvojums bagātina mūsu pasauli, paver citus apvāršņus mūsu gara skatam.
Lai mums šajās rudenīgajās noskaņās, emocionālā dzirksts iededz kādu dvēseles noti, ielūkojoties vienā no smalkākajiem mākslas veidiem – dzejā!
Daina Slica,
Līvānu 1.vidusskolas bibliotekāre
