28. jūnijā Līvānu novada domes deputāti nolēma 2018. gadā piešķirt apbalvojumu „Līvānu Goda pilsonis” novadpētniekam, grāmatu autoram Jānim Būmanim par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un Līvānu novada Rudzātu pagasta vēstures un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, dokumentēšanā, popularizēšanā, kā arī par patriotisma pret Latvijas valsti stiprināšanu, latviskās identitātes veicināšanu un sabiedrisko aktivitāti. Jāna Būmaņa kandidatūru augstākajam Līvānu novada apbalvojumam izvirzīja 36 Līvānu novada iedzīvotāji, kas šogad bija vienīgais pieteikums.
Jānis Būmanis dzimis 1928. gada 30. aprīlī Daugavpils apriņķa Rudzātu pagasta “Būmaņos”, 8 bērnu ģimenē. Tēvs bijis lauksaimnieks, kā arī ilggadējs pagasta vecākais. Jānis Būmanis 1943. gadā beidzis Rudzātu sešklasīgo pamatskolu, 1945. gadā – Preiļu divgadīgo lauksaimniecības skolu, 1948. gadā absolvējis Malnavas vidusskolu – tehnikumu.
Būmaņu ģimeni 1949. gadā izsūtīja uz Sibīrijas Omskas apgabalu. No Sibīrijas Latvijā Jānis Būmanis atgriezās 1957. gadā. 1961. gadā apprecējās, un pēc trīs gadiem ģimenē piedzima meita. 1966. gadā neklātienē pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, iegūstot agronoma diplomu. Jānis Būmanis strādāja savā specialitātē, pensijā devās 1988. gadā, pēc tam vēl 4 gadus nostrādāja Salaspilī par Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza augu aizsardzības agronomu. Sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies visos pasākumos, ir represēto biedrības biedrs.
Kopš aktīvo darba gaitu beigām Jānis Būmanis ar aizrautību pievērsies savas dzimtās puses un tās bijušo un esošo cilvēku likteņgaitu izpētei un dokumentēšanai. Kopumā tapušas 9 grāmatas:
- “766. Rudzātu mazpulks” (1996);
- “Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos” (1997);
- “Tēvijas sargi” (1998);
- “Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve” (1998);
- “Gaismas pils Malnava” (2001);
- “Mazā Zemgale laikmeta griežos” (2004) – apjomīgākā no grāmatām, kas veltīta Rudzātu pagasta un apkārtējo pagastu dzimtu likteņiem 20. gadsimtā;
- “Ošas upes krastu dziesmas un raksti” (2008) – tajā apvienots mūsu tautas vēsturiskais mantojums – etnogrāfiskie materiāli, teikas, mīklas, pasakas un citas folkloras un pagātnes liecības. “Savā grāmatā esmu aprakstījis visu, kas notika Rudzātu pagasta robežās. Man ir tāds niķis – apkopot pagātni, neko nemetot ārā, lai būtu ko atstāt nākamajām paaudzēm”, atzīst autors Jānis Būmanis;
- “Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā (1944. gada jūnijs – 1956. gads)” (2015) – tas ir autora 10 gadu pētījums arhīvos un ekspedīcijās par nacionālajiem partizāniem un citiem pretošanās, nepakļaušanās veidiem pēckara okupētajā Latvijā - Latgales teritorijā;
- “Par tēvzemi…” (2017) – manuskripts. Šī pētījuma uzrakstīšanai autors izmantojis informāciju par Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fonda biedru un citu personu darbību, palīdzības sniegšanu veciem karavīriem – brīvības cīnītājiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, skolniekiem visos novados, bet īpaši Latvijas dienvidaustrumu iedzīvotājiem. “Mans nolūks ir iepazīstināt jauno paaudzi ar notikumiem, kas traģiski skāra mūsu valsti un tās iedzīvotāju likteņus,” pēcvārdā raksta Jānis Būmanis.
Jānis Būmanis devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pagastu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un popularizēšanā. īpaši daudz rakstīts par dzimto Rudzātu pagastu, kas ir diezgan savrupa apdzīvota vieta ar pagastam raksturīgo mutvārdu daiļradi. Pētījumu rezultātā apkopojis nozīmīgu informāciju par Rudzātu pagasta dzimtu likteņiem, etnogrāfisko mantojumu – teikām, pasakām un citu folkloras mantojumu, darba un svētku tradīcijām, izglītības iestādēm, reliģisko dzīvi.
Jānis Būmanis nav profesionāls vēsturnieks, bet pazīstams novadpētnieks, kurš joprojām pēta sava dzimtā Latgales novada etnogrāfiju, reliģiju, skolas un radu rakstus. Būmaņa kunga grāmatas ietver koncentrētu dokumentālo informāciju no arhīviem, plašu foto materiālu, tabulas un iesaistīto personu sarakstus.
Jāņa Būmaņa darbs ir novērtēts ne tikai Līvānu novadā. Par nopelniem Latvijas valsts labā 2005. gadā viņš apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, bet 2008. gadā saņēmis Broņislava Spūļa prēmiju. 2016. gadā Jānis Būmanis saņēma “Līvānu novada Atzinības rakstu” nominācijā “Sabiedriskais darbs”.
Jāņa Būmaņa devīze : “No daudz kā var atteikties, bet ne no savas vēstures un aizgājušo paaudžu piemiņas”.
Apbalvojumu “Līvānu Goda pilsonis” Jānim Būmanim pasniegs šī gada 21. jūlijā Līvānu pilsētas svētku vakara pasākumā. Līvānu Goda pilsonim pasniedz piemiņas velti– sudraba nozīmīti ar Līvānu novada simboliku, kā arī piešķir naudas balvu 500 euro apmērā.
Apbalvojums “Līvānu Goda pilsonis” tiek piešķirts kopš 2008. gada un to saņēmuši –[dambretes treneris Jānis Auzāns 2008.g.]; deju pedagoģe Gaida Venta 2009.g.; [amatierteātra režisore Anna Pabērza 2010.g.]; komponists Juris Kulakovs 2011.g.; [kapelas “Jūlijs” vadītājs Jūlijs Stikuts 2012.g.], uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods 2013.g., politiķis un uzņēmējs Jānis Klaužs 2014.g., sabiedriskā darbiniece Veneranda Caune 2015.g., Līvānu katoļu draudzes priesteris Juris Zarāns 2016.g., ķirurgs, SIA “Līvānu slimnīca” Aprūpes nodaļas vadītājs Ļevs Troškovs 2017.g..
Apbalvojums “Līvānu Goda pilsonis” ir augstākais Līvānu novada domes apbalvojums, ko piešķir vienu reizi gadā vienai personai. Lēmumu par apbalvojuma piešķiršanu pieņem Līvānu novada dome. Par Līvānu Goda pilsoni var kļūt ikviens vietējā sabiedrībā zināms, cienījams cilvēks, kas devis nozīmīgu ieguldījumu Līvānu novada attīstībā vai veidojis pozitīvu Līvānu novada tēlu Latvijā un/vai ārvalstīs.
Foto no 2016. gada 18. novembra pasākuma
28. jūnijā Līvānu novada domes deputāti nolēma 2018. gadā piešķirt apbalvojumu „Līvānu Goda pilsonis” novadpētniekam, grāmatu autoram Jānim Būmanim par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un Līvānu novada Rudzātu pagasta vēstures un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, dokumentēšanā, popularizēšanā, kā arī par patriotisma pret Latvijas valsti stiprināšanu, latviskās identitātes veicināšanu un sabiedrisko aktivitāti. Jāna Būmaņa kandidatūru augstākajam Līvānu novada apbalvojumam izvirzīja 36 Līvānu novada iedzīvotāji, kas šogad bija vienīgais pieteikums.
Jānis Būmanis dzimis 1928. gada 30. aprīlī Daugavpils apriņķa Rudzātu pagasta “Būmaņos”, 8 bērnu ģimenē. Tēvs bijis lauksaimnieks, kā arī ilggadējs pagasta vecākais. Jānis Būmanis 1943. gadā beidzis Rudzātu sešklasīgo pamatskolu, 1945. gadā – Preiļu divgadīgo lauksaimniecības skolu, 1948. gadā absolvējis Malnavas vidusskolu – tehnikumu.
Būmaņu ģimeni 1949. gadā izsūtīja uz Sibīrijas Omskas apgabalu. No Sibīrijas Latvijā Jānis Būmanis atgriezās 1957. gadā. 1961. gadā apprecējās, un pēc trīs gadiem ģimenē piedzima meita. 1966. gadā neklātienē pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, iegūstot agronoma diplomu. Jānis Būmanis strādāja savā specialitātē, pensijā devās 1988. gadā, pēc tam vēl 4 gadus nostrādāja Salaspilī par Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza augu aizsardzības agronomu. Sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies visos pasākumos, ir represēto biedrības biedrs.
Kopš aktīvo darba gaitu beigām Jānis Būmanis ar aizrautību pievērsies savas dzimtās puses un tās bijušo un esošo cilvēku likteņgaitu izpētei un dokumentēšanai. Kopumā tapušas 9 grāmatas:
· “766. Rudzātu mazpulks” (1996);
· “Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos” (1997);
· “Tēvijas sargi” (1998);
· “Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve” (1998);
· “Gaismas pils Malnava” (2001);
· “Mazā Zemgale laikmeta griežos” (2004) – apjomīgākā no grāmatām, kas veltīta Rudzātu pagasta un apkārtējo pagastu dzimtu likteņiem 20. gadsimtā;
· “Ošas upes krastu dziesmas un raksti” (2008) – tajā apvienots mūsu tautas vēsturiskais mantojums – etnogrāfiskie materiāli, teikas, mīklas, pasakas un citas folkloras un pagātnes liecības. “Savā grāmatā esmu aprakstījis visu, kas notika Rudzātu pagasta robežās. Man ir tāds niķis – apkopot pagātni, neko nemetot ārā, lai būtu ko atstāt nākamajām paaudzēm”, atzīst autors Jānis Būmanis;
· “Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā (1944. gada jūnijs – 1956. gads)” (2015) – tas ir autora 10 gadu pētījums arhīvos un ekspedīcijās par nacionālajiem partizāniem un citiem pretošanās, nepakļaušanās veidiem pēckara okupētajā Latvijā - Latgales teritorijā;
· “Par tēvzemi…” (2017) – manuskripts. Šī pētījuma uzrakstīšanai autors izmantojis informāciju par Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fonda biedru un citu personu darbību, palīdzības sniegšanu veciem karavīriem – brīvības cīnītājiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, skolniekiem visos novados, bet īpaši Latvijas dienvidaustrumu iedzīvotājiem. “Mans nolūks ir iepazīstināt jauno paaudzi ar notikumiem, kas traģiski skāra mūsu valsti un tās iedzīvotāju likteņus,” pēcvārdā raksta Jānis Būmanis.
Jānis Būmanis devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pagastu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un popularizēšanā. īpaši daudz rakstīts par dzimto Rudzātu pagastu, kas ir diezgan savrupa apdzīvota vieta ar pagastam raksturīgo mutvārdu daiļradi. Pētījumu rezultātā apkopojis nozīmīgu informāciju par Rudzātu pagasta dzimtu likteņiem, etnogrāfisko mantojumu – teikām, pasakām un citu folkloras mantojumu, darba un svētku tradīcijām, izglītības iestādēm, reliģisko dzīvi.
Jānis Būmanis nav profesionāls vēsturnieks, bet pazīstams novadpētnieks, kurš joprojām pēta sava dzimtā Latgales novada etnogrāfiju, reliģiju, skolas un radu rakstus. Būmaņa kunga grāmatas ietver koncentrētu dokumentālo informāciju no arhīviem, plašu foto materiālu, tabulas un iesaistīto personu sarakstus.
Jāņa Būmaņa darbs ir novērtēts ne tikai Līvānu novadā. Par nopelniem Latvijas valsts labā 2005. gadā viņš apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, bet 2008. gadā saņēmis Broņislava Spūļa prēmiju. 2016. gadā Jānis Būmanis saņēma “Līvānu novada Atzinības rakstu” nominācijā “Sabiedriskais darbs”.
Jāņa Būmaņa devīze : “No daudz kā var atteikties, bet ne no savas vēstures un aizgājušo paaudžu piemiņas”.
Apbalvojumu “Līvānu Goda pilsonis” Jānim Būmanim pasniegs šī gada 21. jūlijā Līvānu pilsētas svētku vakara pasākumā. Līvānu Goda pilsonim pasniedz piemiņas velti– sudraba nozīmīti ar Līvānu novada simboliku, kā arī piešķir naudas balvu 500 euro apmērā.
Apbalvojums “Līvānu Goda pilsonis” tiek piešķirts kopš 2008. gada un to saņēmuši –[dambretes treneris Jānis Auzāns 2008.g.]; deju pedagoģe Gaida Venta 2009.g.; [amatierteātra režisore Anna Pabērza 2010.g.]; komponists Juris Kulakovs 2011.g.; [kapelas “Jūlijs” vadītājs Jūlijs Stikuts 2012.g.], uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods 2013.g., politiķis un uzņēmējs Jānis Klaužs 2014.g., sabiedriskā darbiniece Veneranda Caune 2015.g., Līvānu katoļu draudzes priesteris Juris Zarāns 2016.g., ķirurgs, SIA “Līvānu slimnīca” Aprūpes nodaļas vadītājs Ļevs Troškovs 2017.g..
Apbalvojums “Līvānu Goda pilsonis” ir augstākais Līvānu novada domes apbalvojums, ko piešķir vienu reizi gadā vienai personai. Lēmumu par apbalvojuma piešķiršanu pieņem Līvānu novada dome. Par Līvānu Goda pilsoni var kļūt ikviens vietējā sabiedrībā zināms, cienījams cilvēks, kas devis nozīmīgu ieguldījumu Līvānu novada attīstībā vai veidojis pozitīvu Līvānu novada tēlu Latvijā un/vai ārvalstīs.