Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šobrīd notiek rekonstrukcijas darbi, paredzot uzlabot infrastruktūru gan stacionārā, gan slimnīcas ambulatorajā daļā. Būvmateriālu cenu pieauguma, kā arī dažu citu apstākļu dēļ projekts kļuvis dārgāks. Ja sākotnējā būvniecības līguma summa bija 3,2 miljoni eiro, tad tagad tie ir 3,8 miljoni eiro.

“Galvenās materiālu grupas, kas sadārdzinājušās, ir metāla izstrādājumi,” stāsta SIA “Jēkabpils PMK” tehniskais direktors Māris Avens. “Dažām metāla izstrādājumu pozīcijām pieaugums pat pārsniedz 100 procentus. Diezgan liels pieaugums ir arī siltinājumu cenām, piemēram, vatei un putupolistirolam. Tiem arī ir vairāk nekā 30 procentu pieaugums. Būvmateriālu cenu vidējais pieaugums šajā periodā ir no 20 līdz 30 procentiem.”

Par sākotnējo līgumcenu, kādu pašvaldībai bija piedāvājis būvuzņēmējs, visus darbus vairs nav iespējams veikt. Vietvarā skaidro, ka būvniekiem tiek prasīti dokumenti, kas pierādītu atsevišķu būvniecības materiālu izmaksu sadārdzinājumu. “Ir lokālās tāmes, kur izdalīts, cik maksā materiāls, kāda ir alga,” skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. “Būvnieks pierāda konkrētās pozīcijas, piemēram, viņam ir plānoti 20 eiro par kvadrātmetru, bet viņš pierāda ar dokumentāciju, ka šobrīd iepirkuma cena ir 30 eiro par kvadrātmetru. Tas ir pamats, kas liek pārskatīt tāmes, bet katrā ziņā ne visu tāmi.”

Pēc līdzīga principa rīkojas arī citas pašvaldības. Sadārdzinājuma kompensēšana no pašu budžeta gan nav reāla. “Ņemot vērā pārtikas un degvielas sadārdzinājumu, mums šādas naudas nav, un tā ir ne tikai Līvāniem,” uzsver Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. “Tāpēc finansējumu būs iespēja palielināt, ņemot kredītus.”

Pašvaldības cer iegūt trūkstošo finansējumu, aizņemoties līdzekļus Valsts kasē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka šobrīd šāda iespēja plānota tiem projektiem, kurus pašvaldības īsteno, izmantojot ministrijas piedāvāto kovida aizdevumu programmu. “Mūsu piedāvājums ir iespēja pašvaldībām pretendēt uz aizdevumu summas palielinājumu. Aprēķins ir tāds, ka palielinājumam mēs rēķinām līdz 15 procentiem no kopējās summas, kas valsts aizdevumā bija piešķirts,” skaidro VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Tiesa, aizdevuma palielināšana par 15 procentiem situāciju būtiski neuzlabos, jo vēl viena problēma ir plānotie projekti. No daļas nāksies atteikties. “Mēs saprotam, kādas ir izmaksas šiem projektiem, un esam spiesti atteikties no projektiem, kuri varētu pagaidīt,” skaidro Aizkraukles novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš.

Lai gan šobrīd aptaujātie būvuzņēmēji ir gatavi turpināt iesāktos darbus un arī pašvaldības nav ar mieru projektus “iesaldēt”, Ekonomikas ministrijā uzsver, ka atsevišķos gadījumos vietvarām būtu izdevīgāk iesākto uz laiku atlikt.

Sandra Paegļkalne