Līvānu novadā graustiem piemēros paaugstinātu nodokli
Līvānu novada pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus, kas nosaka vienotu nekustamā īpašuma nodokļa normu piemērošanu novada teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Daļai īpašnieku būs izmaiņas no nākamā gada 1.janvāra. “Izmaiņas skars tos īpašniekus, kuru teritorijā atrodas grausti, tos, kuriem nav pagarināta būvatļauja, kuriem ir beidzies ēkas būvniecības termiņš, un nekoptai lauksaimniecības zemei,” stāsta Līvānu novada domes Nekustamo īpašumu un vides pārvaldības nodaļas galvenā ekonomiste Līga Ancāne. Lai motivētu īpašniekus nojaukt graustus, noteikts, ka par būvēm, kas klasificētas kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēka drošību apdraudošas, tiks piemērots paaugstināts nodoklis – 3 procentu apmērā. Tas tiks piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā līdz grausta statusa atcelšanas brīdim. “Mums bija šis nodoklis, tikai līdz šim nebija piemērots, jo tur likumdošana ir daudz sarežģītāka," skaidro Līga Ancāne. "Vispirms jāreģistrē ēka kā grausts. Mums netika reģistrēts, līdz ar to šo nodokli mēs netikām piemērojuši. Ar nākamo gadu mēs sāksim to praktizēt, piemērot.” Tāpat paaugstināts nodoklis 3 procentu apmērā tiks piemērots būvēm, kurām pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Visām būvdarbu stadijā esošajām ēkām, tostarp ēku pārbūvēm, noteikts vienots maksimālais termiņš, kad objekts ir jānodod ekspluatācijā, – ne vēlāk kā astoņu gadu laikā, skaitot no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu sākšanu. Savukārt būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, noteikts īsāks termiņš – pieci gadi. “Mums ir iesniegti tie objekti, kuriem ir beidzies būvniecības derīguma termiņš. Tie katru dienu papildinās. Pašlaik mums ir vairāk nekā 80 tādi atzinumi par objektiem, kuriem ir jāpiemēro paaugstinātais nodoklis, bet darbs turpinās,” stāsta Līga Ancāne. Savukārt nekoptas, lauksaimniecībā izmantojamas zemes tiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli kopumā 4,5 procentu apmērā. Šādas izmaiņas noteiktas, lai veicinātu nesakoptu lauksaimniecības zemju sakopšanu, jo aizaugušās teritorijas ne tikai rada nepievilcīgu vidi, bet arī ir ugunsnedrošas.