Līvānos, pussalā pie Līvānu Stikla un amatniecības centra, noritējis Miķeļdienas gadatirgus, kas pulcēja pircējus un tirgotājus no dažādām Latvijas vietām. Piedāvājumā bija daudz apģērbu, tāpat arī dažādi amatnieku darinājumi, piemēram, pītie grozi.

Gundars Velviks no Vecvārkavas stāsta, ka ar grozu pīšanu sācis nodarboties jau skolas laikos. Pīšanā parasti tiek izmantotas kārklu klūgas, egļu saknes, meldri un bērza tāsis. “Konkrētais grozs top no kārklu sloksnītēm. Tās jāvāc vēlā rudenī, kad lapas nobirst, un vecā Mēnesī, tad materiāls ir sīkstāks,” skaidro pinējs. “Ir materiāli, kuri pat divus gadus ir nostāvējuši. Šis grozs līdz vakaram būs gatavs, man tam vajag vienu dienu.”

Piedāvājumā bija arī dažādi stādi. Par tiem bija vērojama liela apmeklētāju interese. “Mēs piedāvājam augļu koku un krūmu stādus, ir laba diena, viss labi. Ar stādu audzēšanu nodarbojamies 20 gadus,” stāsta stādu audzētājs no Višķiem Māris Kursītis.

Līdztekus andelei apmeklētājiem bija iespēja vērot, kā notiek cepļa atvēršana. Šoreiz klātesošajiem tika demonstrēti keramiķes Agneses Čakšas darinātie trauki. Agnese ar māla veidošanu nodarbojas trīs gadus. “Šeit ir varens ceplis, un laba uguns bijusi,” stāsta Agnese. “Mēs ar vīru cepli kurinājām pirmo reizi, un tas bija pilns ar pārsteigumiem. Vairāki trauki ir saplīsuši, bet man liekas, ka tu nevari iemācīties, ja nav, no kā mācīties. Ja ir saplīsušie trauki, mēs sākam domāt, ko mēs darījām pārāk strauji, ko – pārāk lēni. Tādas lietas mācās tad, kad ir kaut kas saplīsis, kad tiek kaut kas zaudēts.”

Saskaņā ar senajām latviešu tradīcijām Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, bet reizē tie ir arī ražas svētki, jo pirms Miķeļiem parasti beidzas visi ražas novākšanas darbi. Pēc Miķeļdienas sākas veļu laiks, kad pēc senču ticējumiem mirušo dvēseles nāk apciemot tuviniekus.