Apliecinot atbalstu un vēlmi ieguldīt spēkus miera kultūras veicināšanā visā pasaulē, 1953. gadā tika izveidots UNESCO Asociēto skolu projekts jeb starptautisks skolu sadarbības tīkls. Šobrīd tajā iesaistītas teju 10 000 izglītības iestāžu visā pasaulē, Latvijā darbojas 32 šādas skolas, un viena no tām ir Līvānu novada Jaunsilavās. Skolas izvēlētais darbības virziens ir cilvēktiesību izglītība, jo skolai svarīgi nodrošināt visiem izglītojamiem pieejamas, ilgtspējīgas izglītības iespējas, ievērojot taisnīguma un vienlīdzības principus.

Maija Ancāne, direktores vietniece: “Mums ir svarīgi, lai mūsu skolēni sajustu cilvēktiesību nozīmi un pieņemtu bērnus tādus, kādi viņi ir. Lai caur dažādību mēs mācītos viens no otra, ka mēs nevar būt vienādi, gan ekonomisko apsvērumu dēļ, gan remigranti nāk un mācās, gan citu tautību bērnus.”

Alīna un Anna, skolnieces uz jautājumu, kas ir foršākais skolā? Atbild pārliecinoši: “Skolotāji, viņi ļoti atbalsta mācības. Viņi nāk pretī, palīdz, arī attīsta skolu, ir ievietotas interaktīvās tāfeles. Attīsta mācības, lai mēs attīstītos vairāk un labāk.” “Skolotāji mums tiešām ir radoši un tādi, kuri deg par savu lietu. Viņiem ir svarīgi, lai skolēns ir konkurētspējīgs vidusskolā un arī vēlāk,” tā Maija Ancāne.

Starptautiski projekti, konferences, ārzemju braucieni, vides sakopšanas talkas, tehnoloģiju ieviešana, augsti reitingi mācību olimpiādēs – tā ir tikai daļa no Jaunsilavu pamatskolas ikdienas, taču vismīļākie esot pašu organizētie pasākumi. Alīna un Anna stāsta: “Piemēram, skolotāju diena, mūsu skolotāji paši bija veidojuši dzejoļus, bija ļoti labs pasākums. Dzejoļu dienas, kad rakstām dzejoļus uz asfalta. Mums parasti notiek skolas nakts, kad vienu dienu mēs paliekam skolā pa nakti un nākamajā dienā atkal mācāmies.”

Skola atrodas vien četrus km no novada centra, kas, sākotnēji daudziem radījis šaubas par tās nepieciešamību, taču nu uz to ik dienu ceļu mēro arī vairāki skolēni no apkārtējiem pagastiem, tostarp pilsētas. Būtiski, ka jau no skolas pirmsākumiem tā kalpo kā piemērs citiem. Skolas direktore Janīna Usāre stāsta: “Mēs bijām pirmā šāda projekta skola Latvijā, speciāli skolai projekta. Pie mums brauca mācīties no visām Latvijas malām. Kādas piecas skolas tika uzbūvētas pēc šāda projekta, diemžēl pāris no tām ir jau slēgtas. Arī starptautiskie projekti mūsu skolā notika kā vienā no pirmajām Latgales skolām. ”Lai arī darīts tiek daudz, apstāties viņi neplānojot, jo aizvien rodas jaunas ieceres. “Mēs ļoti gribētu cerēt, ka skolai ir ilga nākotne. Ir uzsākti darbi nopietnā tehnoloģiju projektā, lai visiem būtu brīvi pieejams wifi, lai ar to var darboties mācību stundās. Šobrīd esam vairāk projektos, kas vērsti uz skolēnu atbalstu, individuālām konsultācijām. Ir veselības projekts. Ļoti gaidām arī jaunu bruģi, un stadions gaida savu kārtu,” atzīst direktore.

“Mēs esam kā ģimene”, uzsver uzrunātie un to apliecina arī 46 pirmskolas audzēkņi un 106 skolēni, kuri šīs sauc par savām otrajām mājām.

Alīna un Anna stāsta: “Man varbūt šīs nav otrās mājas, bet labākās mājas, jo es te esmu no paša bērnu dārza, no dieviem gadiem, es te ilgi mācos, un šeit ir mājīga sajūta, jūtos labi. Jā, visi pazīstami, visi kā radinieki. Te ir mierīgāk, tālu no pilsētas rutīnas. Mazākas klases, vairāk pazīsti klasesbiedrus, esi tuvāks.”

Skolas vadība uzsver, ka liela nozīme skolas attīstībā ir pedagogu nesavtīgajam darbam nevien mācību stundās, bet arī ārpus tām, un arī jauniešu vēlmei darboties un mācīties vairāk nekā no viņiem prasa pienākums.