Kultūra

/images/news/large/6580.jpg

28.10.2019

Jāņa Dimanta simtgades apskaidrības

Dzidra Kalvāne,

LNCB Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja

 

 

Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā pasākumu ciklā “MŪSĒJIE” saulainā oktobra pēcpusdienā notika bijušā Latvijas televīzijas raidījuma “Panorāma” redaktora, leģendārā lauku korespondenta. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, novadnieka  Jāņa Dimanta grāmatas “Simtgades dullais letiņš. Apskaidrība. Jāņa Dimanta gabaliņi” atvēršana.

 

Jānis Dimants dzimis Jersikas pagastā, ieguvis jurista izglītību, tomēr par juristu nav strādājis nevienu dienu. Pirmo žurnālista pieredzi guvis Līvānu rajona avīzē “Uzvaras ceļš”, kuras redakcija atradusies pašreizējā veikala “Grīva-L” ēkā. Jānis Dimants atzinās, ka braucot garām šai vietai, viņu pārņem gaišas atmiņas.

 

J. Dimanta grāmata veidota kā saruna ar mazdēlu par vēsturi un dzīvi, par Latvijai svarīgām vēsturiskām personībām, īpašu uzmanību pievēršot latviešu strēlniekiem. Kāda ir bijusi sarkanā strēlnieka Jukuma Vācieša nozīme Pirmajā pasaules karā, ko nesusi Latvijai Rūdolfa Bangerska darbība Otrajā pasaules karā. Iztirzāta prezidenta Jāņa Čakstes loma Latvijas valsts tapšanā un attīstībā, atzīti Kārļa Ulmaņa nopelni Latvijas izaugsmē.

 

Rakstnieka stāstījumu kuplināja bibliotekāres Evitas lasītie grāmatas spilgtākie citāti, kas ļāva labāk izprast Jāņa Dimanta – brīva domātāja, kā viņš pats sevi sauc, latviešu tautas vēstures un valsts nākotnes redzējumu. Dimanta kungs ir noraizējies par latviešu tautas nākotni dēļ nelabvēlīgās  demogrāfiskās situācijas, kad latvieši var kļūt par minoritāti savā valstī un aicina uz ceturto Atmodu. Publicists ir satraucies, ka Latvijas neatkarība, kas savulaik tika izcīnīta ar  asinīm, pazudīs tautu staigāšanas virpuļos, ka latvieši kā nācija izzudīs. Pasākuma dalībnieki  emocionāli uztvēra Jāņa Dimanta sacīto, izteica savas pārdomas par šo  aktuālo tautas izdzīvošanas  jautājumu.

 

Pasākuma noslēgumā Jānis Dimants un klātesošie vienojās, ka Līvānu novadā lasīt ir stilīgi un šeit dzīvo “dullie letiņi”, kas dzīvo un pārdzīvo līdz ar Latviju.