Aicinām apmeklēt Jāzepa Oskara Bikaunieka izstādi “Pēdējais mohikānis”, kura apskatāma Latgales Mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē no 2.februāra līdz 30.martam.
Izstādē aplūkojamas eļļas gleznas, zīmējumi un dažādi kokgriezumi, kurus darinājis vietējais amatnieks, Jersikas pagastā dzimušais Jāzeps Oskars Bikaunieks, kuram šogad apritētu 103.dzimšanas diena.
Jāzeps Oskars Bikaunieks dzimis 1916.gadā tagadējā Jersikas pagasta Bikauniekos kā jaunākais dēls Annas un Andreja Bikaunieku 12 bērnu ģimenē. Mācījies vietējā skolā Jersikā un Līvānu komercskolā. No 1938.gada līdz 1939.gadam dienējis Latvijas armijā Krustpilī, Latgales artilērijas pulkā. Pēc armijas sācis strādāt “uz dzelzceļa” Jersikā.
1942.gadā Jāzeps Oskars Bikaunieks brīvprātīgi iestājies Vācu armijā, 207.policijas bataljonā. Kara beigas 1945.gadā Jāzeps Oskars sagaidīja Kurzemē. Kā jau daudziem latviešu leģionāriem, arī Jāzepam Oskaram Bikauniekam seko ceļš uz Austrumiem un ieslodzījums Vorkutā. 1946.gadā viņš atgriežas dzimtenē. Ilgotais miers tēva mājās netiek sagaidīts – seko vairākkārtēji izsaukumi uz čeku un pratināšanas. Jāzeps Oskars Bikaunieks nolemj kļūt par “dzīvo mironi” – viņš sarauj visas saites ar ārpasauli un kopš 1948.gada līdz savai nāvei gandrīz 40 gadus nezināms dzīvo savas māsas mājā Jersikas pagasta Upeniekos. Par viņa eksistenci ir zināms tikai pašiem tuvākajiem, pārējā radu saime un apkārtējie kaimiņi uzskatīja viņu par pazudušu kopš 1946.gada.
Jāzeps Oskars Bikaunieks mūžībā aizgāja 1987.gada rudenī un klusu tika apglabāts lielās “Pušķeiru” mājas neapdzīvotajā galā zem grīdas.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 90.gadu sākumā Jāzeps Oskars Bikaunieks ir reabilitēts. 2006.gadā pārapbedīts dzimtas kapos Daugaviešu (Škaparu) kapsētā. Beidzot arī apkārtējie varēja uzzināt viņa dzīvesstāstu.
Savu līdz galam neizdzīvoto dzīvi, savas skumjas, priekus un pārdomas Jāzeps Oskars Bikaunieks ielika darbā – un viņa darbs bija māksla. Garajos vientulības gados, pašmācības ceļā nostiprinājis zīmēšanas prasmes, Jāzeps Oskars Bikaunieks sāka zīmēt, gleznot, nodarboties ar dekoratīvo kokgriešanu. Viņa darbi māsasvīra Jāņa vārda aizsegā ir aizceļojuši tālu uz visām pagasta pusēm.
Izstāde “Pēdējais mohikānis” nav tikai par Jāzepa Oskara Bikaunieka dzīvi un viņa atstāto mantojumu. Tas nav tikai stāsts par Annas un Andreja Bikaunieku dzimtu, kurā kādreiz auga 12 bērni. Tas ir stāsts par mūsu vēsturi, kurā 20.gadsimts ierakstījis dramatisku lappusi. Tas ir stāsts par mums pašiem – kā nepazaudēt savu cilvēcību jebkādos apstākļos un palikt uzticīgiem saviem ideāliem.
Izstādi aicinām apmeklēt līdz 2019. gada 30.martam Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē. Izstādes atklāšana notiks 2.februārī plkst.13:30.
Publicitātes fotogrāfijas:
Jāzepa Oskara Bikaunieka gleznas fotogrāfija
Jāzepa Oskara Bikaunieka kokgriezuma fotogrāfija