Rudzātu pagasts

RUDZĀTU PAGASTA PĀRVALDE
 
Pārvaldes vadītāja: Ruta Klibiķe
Tālr. 653 26333
Fakss: 653 26224
E-pasts: rudzati@livani.lv
Adrese: Miera iela 1, Rudzāti, Rudzātu pagasts, Līvānu novads
 

Rudzātu pagasta valde:

Ruta KLIBIĶE, Rudzātu pagasta pārvaldes vadītāja,

Ramiss AĻIJEVS, uzņēmējs,

Velta RUDZĀTE, Rudzātu pagasta iedzīvotāja,

Vladislavs SPRIŅĢIS, Rudzātu vidusskolas direktors,

Edgars VAIVODS, Rudzātu speciālās internātpamatskolas direktors,

Ilze GRĒVELE, Rudzātu SN kultūras darba organizatore.

Maija PRAŅEVSKA, Rudzātu pagasta iedzīvotāja

Ligita DOMULĀNE, atbildīgā par valdes darbu

 

 

Pagasta platība: 12 487 ha
 
 
Noderīga informācija:  
Rudzātu pasta nodaļa: t. 653 26322)
Baznīcas:
Rudzātu Romas katoļu baznīca (k.t. 653 26369)
Kafejnīca: "Lāča miga" (z/s "Alksnīši")
 
Rudzātu vēsture:
Senais Rudzātu (Rudzārys) ciems atradās Ošas upses kreisajā krastā pie vietas, kur tajā ietecēja Saunas upe. Pretējā Ošas krastā atradās sākotnēji Borhu, vēlāK Plāteru – Zībergu dzimtām piederošais Rudzātu muižas centrs. Līdz šodienai no tā ir saglabājušās tikai atsevišķas saimniecības ēkas.
 
Agrākais Rudzātu ciems ietilpa Preiļu pagastā, bet Rudzātu muiža Stirnienes pagastā. Sākotnēji apdzīvotā vieta saukta par Rudzētiem, bet par Rudzātiem tā kļuvusi krievu ierēdņa pareizrakstības kļūdas dēļ.
 
Vēsturiski pagastā ir dominējis katolicisms un tradicionālā latgaļu kultūra, taču to nozīme pagastā samazinājās 19. gadsimta otrajā pusē, kad Rudzātu pagastā ienāca pārsvarā luterticīgi latviešu tautības iedzīvotāji no Vidzemes un citiem Latvijas novadiem.
 
Pagasts kā teritoriāli administratīva vienība ir izveidota 1920. gadā, atdalot teritorijas no Preiļu, Stirnienes un Līvānu pašvaldībām.
 
Latvijas I neatkarības laikā pagastā bija attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un nostiprinājušās vairākas spēcīgas zemnieku saimniecības (Mazā Zemgale).
 
Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas pagastu smagi skāra padomju varas veiktās deportācijas un kolektivizācija. 1944. gada jūlija beigās un augusta sākumā pagasta teritorijā pie Steķiem notika kaujas starp uzbrūkošo padomju un atkāpjošos vācu karaspēku.
 
Pēc II pasaules kara Rudzātu pagasta teritorija samazinājās, pagasta dienvidu teritorijas tika pievienotas Rožupes, Saunas un Sīļukalna pagastiem, savukārt Rudzātu pagastam tika pievienota neliela daļa no Preiļu pagasta.
 
Rudzātu pagasta vēsture ir labi izpētīta. Lielāko ieguldījumu šajā izpētes darbā devis Jānis Būmanis. Plašākais no viņa izdotajiem pētījumiem – grāmata Mazā Zemgale laikmetu griežos.
  
Rudzātu pagasts ir bagāts ar senām tradīcijām izglītības un kultūras jomā. Rudzātu centrā atrodas pirmsskolas grupa un vidusskola, kā arī Rudzātu speciālā internātpamatskolas. Abas skolas kopumā apmeklē ~ 300 audzēkņu gan no Rudzātu pagasta, Līvānu novada un apkārtējām pašvaldībām.
 
Pirmā skola Rudzātos dibināta 1905. gadā Rudzātu pamatskolas vajadzībām celtā ēka tika sagrauta 1944. gada kaujās. Pēc vairākkārtējām telpu un statusa maiņām1952. gadā agrākā pamatskola tika reorganizēta par Rudzātu vidusskolu. Pašreizējā skolas ēka ir uzbūvēta 1981. gadā.
 
Unikālais:
Dabas liegums - Lielais Pelēčāres purvs - viens no lielākajiem augstajiem purviem Latvijā (augstums virs jūras līmeņa 110-114 metri)
Elenorviles kapela (uzbūvēta 1815.gadā) - unikāls 8-stūru dievnams 1972.gadā no Rudzātu pagasta pārvests uz Etnogrāfisko Brīvdabas muzeju.