Līvāni - atslēga Latgales vārtos!

LĪVĀNU PILSĒTAS SIMBOLIKA:

ĢERBONIS:

 

 

Līvānu pilsētas ģerboni Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstiprināja 1938.gada 30.septembrī. Sākotnēji pilsētas ģerbonī zilā laukā attēlotais sudraba pālis simbolizē divas upes, kuru krastos Līvāni atrodas. Sidraba vanadziņš virs pāļa ir augsta lidojuma simbols.

Laika gaitā ģerboņa zīmējums ir mainījies ,un tajā attēlotais putns veidots gan kā cīrulis, gan balodis. Pamatojoties uz vēstures materiāliem, 1996.gadā tika izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts ģerbonis ar vanadziņu.

 

Līvānu pilsētas ģerboņa apraksts:
Zilā laukā sudraba pālis.Virs pāļa sudraba vanadziņš.

Šāds ģerboņa apraksts ir arī Heraldiskās komitejas 1938. gada 5.augusta 28. sēdes protokolā.

 

 

LĪVĀNU PILSĒTAS KAROGS:

 

 

 

Līvānu pilsētas karoga zilās daļas simbolizē divas upes - Daugavu un Dubnu. Baltā josla karogā simbolizē lielceļu (Rīgas iela), uz kura pilsēta atrodas un kurš lielā mērā ir ietekmējis un arī turpmāk ietekmēs pilsētas saimniecisko dzīvi. Tas ir arī baltais ticības ceļš labākai nākotnei.

Līvānu pilsētas karoga metu Heraldikas komisija akceptēja 1996. gada 21. maijā, tā autors ir Intis Svirskis.

 

LĪVĀNU VĒSTURE:

 

- Kā apdzīvota vieta pastāvējusi jau Akmens laikmetā. Vairāk nekā pirms 1000 gadiem netālu no Dubnas upes ietekas Daugavā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne Dubnava. Tā ietilpa seno Latgaļu Jersikas valstī.

 

- Par Līvānu dibināšanas gadu nosacīti var pieņemt 1289. gadu, kad vēstures dokumentos pirmoreiz minēta nocietināta apmetne - Dubnas pils un tās īpašnieks, Rīgas arhibīskapa vasalis Johans Ikšķilis.

 

- Mūsdienu Līvānu pirmsākumi saistās ar 1533. gadu, kad zemes īpašnieks Jurgens Līvens izveidoja muižu, ko nosauca par Līvenhofu. Tā Līvāni ieguva savu tagadējo nosaukumu.

 

- 1824. gadā Līvāniem piešķīra miesta tiesības. Līvānu attīstība un rūpniecība uzņēma apgriezienus pēc Rīgas - Orlas dzelzceļa atklāšanas 1861.gadā.

 

- 1926. gada 7. jūnijā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības.

 

- 20.gs. 30.gados Līvānos strauji attīstījās tirdzniecība (ap 200 tirgotavu), noritēja aktīva būvniecība - uzbūvēja pašvaldības ēku, policiju, slimnīcu, luterāņu baznīcu, lopkautuvi, dzelzceļa staciju, pamatskolu. Uzcēla mūra tiltu pār Dubnu, nobruģēja Tirgus laukumu, Rīgas un Dzirnavu ielu, ierīkoja ielu apgaismojumu, parku, stadionu. Pilsētā darbojās 3 skolas: Līvānu valsts sešklasīgā pamatskola, ebreju pamatskola un komercskola. Aktīvi darbojās mazpulki, skauti, aizsargi, dažādas biedrības.

 

- Līvānu pilsēta daudz cietusi karos - vēsturiskā apbūve saglabājusies fragmentāri.

 

- Padomju varas gados Līvānos attīstās daudznozaru ražošana - pilsēta kļuva par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem. 20.gs. 70.gados uzbūvēja vairākus lielus ražošanas uzņēmumus - eksperimentālo bioķīmisko rūpnīcu, māju būves kombinātu, būvmateriālu un konstrukciju kombinātu u.c. Paplašinājās Līvānu stikla rūpnīca un Līvānu kūdras fabrika.

 

- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gs. 90.gados valstī kopumā, t.sk. Līvānos vērojams rūpniecības panīkums. Jauni tirgus nīšas meklējumi, īpašnieku maiņa, ražošanas pārstrukturizācija, rūpnīcu slēgšana, jaunu uzņēmumu veidošanās  - tas viss raksturo rūpniecību Līvānos neatkarības gados.  

 

- Administratīvais iedalījums padomju varas gados piedzīvoja nemitīgas reformas: līdz 1950.gadam Līvāni ietilpa Daugavpils rajonā, 1950.-1960.gadam pastāvēja Līvānu rajons. 1963.-2009. gadam Līvāni bija Preiļu rajona sastāvā. Līdz ar Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu 2009. gadā Līvānu novads ir patstāvīgs reģionālas nozīmes attīstības centrs un ietilpst Latgales plānošanas reģionā.

 

LĪVĀNI MŪSDIENĀS:

 

- Mūsdienās 5. lielākā Latgales pilsēta attīstās laikam līdzi, un, pateicoties uzņēmējdarbībai un pašvaldības spējai efektīvi apgūt ES finansējumu, pilsētas un novada attīstībā vērojama stabilitāte un izaugsme.

 

- Līvāni ir reģionālas nozīmes attīstības centrs, kurā koncentrējas rūpniecība, valsts un pašvaldības pakalpojumi iedzīvotājiem.

 

- Top un atdzimst daudz jaunu objektu: Latgales mākslas un amatniecības centrs (bijušajā Līvenhofas muižas teritorijā) ar Līvānu stikla muzeja ēku, Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (bijusī Līvānu Baltā skola), Līvānu novada kultūras centrs, Līvānu novada centrālā bibliotēka, sporta zāle, stadions, atjaunoti 99,9% pilsētas daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu, notiek veloceliņu izbūve visas pilsētas garumā, atjaunota pilsētas infrastruktūra: ielu apgaismojums, tiek asfaltētas ielas, ietves, laukumi.

 

- Aktīvi darbojas pašvaldība, NVO, kultūras un sporta aktīvisti, pašdarbnieki, mazie un vidējie, kā arī daži lieli uzņēmumi. Līvāni sevišķi lepojas ar optisko šķiedru industriju, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Arī tradicionālās jomas: pārtikas ražošana, kokrūpniecība, kūdras izstrāde, loģistika, transports u.c. dod ļoti nozīmīgu pienesumu pilsētas izaugsmē.

 

- Degradēto rūpniecības teritoriju vietā vietējie uzņēmēji veido mūsdienīgu industriālo parku ar biznesam pievilcīgu vidi un sakārtotu infrastruktūru. Turpmāko gadu prioritāte - rūpnieciskās zonas infrastruktūras sakārtošana, tādējādi veicinot uzņēmēju motivāciju radīt darba vietas un attīstīt uzņēmējdarbību Līvānu novadā.

 

Pilsēta mainās, atjaunojas, ceļ un būvē sevi no jauna - košu, drosmīgu un pašapzinīgu. Tādi ir arī Līvānu ļaudis!

Līvāni ir pilsēta, kas gaida un mīl savus iedzīvotājus! 

Gaida un mīl gan tos, kas dzīvo te ik dienas, gan arī tos, kas izkaisīti pa visu pasauli!