Šovasar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” par valsts budžeta līdzekļiem Līvānu novada teritorijā veikusi valsts vietējās nozīmes autoceļa V754 Līvāni – Gavartiene – Steķi posma no 3,4km līdz 16,98 km vienkārtas virsmas apstrādi, lai to pastiprinātu. Šim ceļa posmam 2014.gadā tika veikta dubultā virsmas apstrāde, kas ir efektīvākais grants ceļu atputekļošanas veids.
Jau iepriekš informējām par Latvijas valdības 28.aprīļa lēmumu, kurš paredz ieguldīt papildus 75 miljonus eiro valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Līvānu novadā asfalta seguma pārbūves darbi paredzēti divos valsts ceļu objektos:
- 24. augustā sākts atjaunot ceļa segumu uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Līvāniem līdz Stūrīšķiem (176,16 – 189,89 km). Būvdarbu ietvaros paredzēts iesēdumu remonts, profila labošana, ūdens novades sistēmas sakārtošana un jaunas asfalta virskārtas ieklāšana. Būvdarbus veic SIA Binders par līgumcenu 2,078 miljoni eiro (ar PVN), ko sedz no valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējuma ietvaros. Darbus plāno pabeigt līdz šī gada beigām.
- Otrs objekts Līvānu novada teritorijā ir valsts reģionālā autoceļa P63 Līvāni–Preiļi posms no 0,810 km līdz 13,00 km (no Līvānu pilsētas robežas līdz pagriezienam uz Līksnu-Kalupi-Upmalu). Tur arī darbi varētu tiks uzsākti jau tuvākajā laikā.
Atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM), valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās. Darba procesā vairākiem ATR būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā no SM un LVC pieejamiem vai 2020. – 2027.gadam plānotajiem finanšu avotiem ceļu posmu atjaunošanai un pārbūvei, t.sk. Eiropas Savienības fondos 2021.- 2027.gadam. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildus budžets.
Saskaņā ar apstiprināto prioritāro sarakstu atbalstīta līdz pat 900 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra ATR īstenošanai . Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 milj. eiro, t.sk.:
- Rīgas plānošanas reģionā – 183,29 km, 54 613 800 eiro,
- Zemgales plānošanas reģionā – 159,50 km, 51 161 010 eiro,
- Kurzemes plānošanas reģionā – 137,18 km, 53 858 490 eiro
- Latgales plānošanas reģionā – 235,04 km, 77 696 400 eiro,
- Vidzemes plānošanas reģionā – 162,98 km, 62 670 300 eiro.
2021. gadā papildu nepieciešamais indikatīvais finansējums ir 93,76 milj. EUR, 2022. gadā –97,45 milj. EUR, bet 2023. gadā – 108, 79 milj. EUR. Plānots, ka 2021. gadā indikatīvi tiks sakārtoti autoceļi ~ 416 km garumā, 2022. gadā ~ 335 km, bet 2023. gadā ~127 km.
Prioritāri sakārtojamo autoceļu 2021.-2023.gadam sarakstā no Līvānu novada iekļauti divi valsts autoceļi, kuriem paredzēts veikt grants segas pārbūvi un dubulto virsmas apstrādi:
- Špoģi-Arendole-Upmalea-Sīļi (34,20 – 40,78km). Darbus paredzēts veikt 2021.gadā;
- Līksna - Kalupe - Upmale – Rožupe (45,68 – 47,58). Darbus paredzēts veikt 2023.gadā.
Līvānu novada pašvaldība saistībā ar ATR prioritāri sakārtojamo autoceļu priekšlikumos bija iekļāvusi vēl divus autoceļus: Grīva – Stari (0 – 3,5km), kur segumam nepieciešama dubultā virsmas apstrāde, un Rožupe – Rudzāti – Varakļāni (10,7 – 14,7km), kur nepieciešama grants segas pārbūve un dubultā virsmas apstrāde, tomēr šie divi objekti šajā prioritātes sarakstā netika iekļauti.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods norāda, ka viņš esot gandarīts, ka esot izdevies pierādīt un pārliecināt atbildīgās amatpersonas par šo četru valsts autoceļu svarīgumu un nepieciešamību tos sakārtot. Tās esot bijušas daudzas sarunas ar ministriju un Latvijas Valsts ceļu atbildīgajām amatpersonām un vadību. Daudz darāmā vēl esot priekšā, tomēr novada galveno autoceļu “artērijas” būs izdevies sakārtot. Pašvaldība turpinās meklēt risinājumus, lai tuvākajos gados tiktu sakārtoti autoceļi Grīva – Stari un Rožupe – Rudzāti – Varakļāni. Nākošajā Eiropas Savienības plānošanas periodā tiks meklētas iespējas arī Līvānu pilsētas Rīgas ielas Daugavpils virziena sakārtošanai. Līvānu novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka ieguldījumi autoceļos ir būtiski gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan iedzīvotāju mobilitātei – tās ir tālredzīgas investīcijas, kas atmaksājas.