Austra Kalmiņa intervija ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu publicēta laikrakstā “Latgales Laiks” 2020.gada 3.aprīlī Nr.27 (3054). Intervija notika 2020.gada 27.martā.
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk un biežāk saskaras ar dažādām problēmām, ko radījusi Covid-19 vīrusa pandēmija pasaulē un sakarā ar to valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Daudzi ir zaudējuši darbu, spiesti dzīvot karantīnā vai pašizolācijā, un arī vīrusa tieši neskarto cilvēku ikdienas sadzīve bieži vien ir mainījusies līdz nepazīšanai. Valdība un pašvaldības cenšas palīdzēt, jo sevišķi tiem, kam palīdzība nepieciešama visātrāk, taču nevienam nav pa spēkam situāciju mainīt kā uz burvja mājienu un salikt visu atpakaļ vecajās vietās. Vieni kardinālajām pārmaiņām spēj pielāgoties labāk, citiem rodas lielākas grūtības, taču visiem ir jāsaņemas, jādzīvo tālāk un jāpārvar krīze, lai arī kļūst arvien skaidrāks – nekas vairs nebūs tā, kā agrāk. Līvānu mērs Andris Vaivods uzsver – pasaulei pienācis laiks attapties no lielā skrējiena, pārdomāt un turpināt dzīvot pa jaunam. Savādāk.
ŠIS LAIKS IR LIELS IZAICINĀJUMS GAN NĀCIJAI, GAN VISAI PASAULEI
Tas, kas šobrīd notiek pasaulē, ir liels izaicinājums gan katrai nācijai, gan visai pasaulei, gan katram cilvēkam individuāli. Šāda situācija nav bijusi sen, un tieši tāpēc izaicinājums ir vēl lielāks, jo cilvēkiem trūkst pieredzes, kā šādā situācijā pareizi rīkoties. Pietiek palūkoties atpakaļ uz gada pirmajiem mēnešiem, kad vairumam Eiropā šķita, ka šī infekcija ir tikai mazs, tāls perēklis kaut kur Ķīnā. Bet nepagāja ne divi mēneši, kad pasaule arī pie mums ir apgriezusies burtiski kājām gaisā. Mūsu ieradumi, iespējas, ikdiena – viss ir mainījies līdz nepazīšanai. Mūsu vāveres skrējiens ir apturēts burtiski mēneša laikā. Mēs esam spiesti daudz ko izprast, ielūkoties dziļāk un saprast, kā visi šie notikumi ietekmēs Līvānus, Latviju, Eiropu un visu pasauli.
Šo situāciju nevar salīdzināt arī ar kādām agrāk bijušām lokālām ārkārtas situācijām, piemēram, plūdu vai vētru radītām. Šobrīd mēs visi esam neredzamām saistēm saistīti, un katra rīcībai var būt nozīmīgas sekas. Daudz ko izšķirs mūsu valdības, zinātnieku, ārstu rīcība. Mēs esam nosacīti priviliģētākā situācijā, jo varam ņemt vērā neseno Ķīnas, Itālijas pieredzi, lai, balstoties uz tur iegūtajām atziņām, pieņemtu pareizos lēmumus un nepieļautu iespējamās kļūdas.
Bet vai viss pie mums ir izdarīts pareizi? Pagaidām pārliecības par to nav, jo, lai gan vairums cilvēku izturas ļoti atbildīgi pret karantīnas un pašizolēšanās noteikumu ievērošanu, vienmēr atrodas kādi, kas to nespēj vai negrib saprast, vai vienkārši uzspļauj citiem, un turpina skraidīt apkārt un aplipināt citus. Vai tā notiks arī pie mums – redzēsim, lai gan daudzi domā, ka vajadzēja atbraucējus iesēdināt īstā, apsargātā karantīnā, no kuras viņi bez atļaujas nevarētu izbēgt. Varam un vajag cerēt, ka mūsu tauta ir apzinīgāka nekā citas, un tādēļ saslimušo skaits nebūs tik liels kā citās valstīs, tomēr nesenie signāli par vairāku otrās pakāpes jeb iekšējās infekcijas gadījumu parādīšanos raisa lielas bažas. Bet jebkurā gadījumā jāturpina iesāktie piesardzības pasākumi.
ĀRKĀRTĒJĀS SITUĀCIJAS NEGATĪVĀ IETEKME UZ EKONOMIKU AR KATRU DIENU TIKAI PIEAUGS
Ārkārtējās situācijas un tās sakarā ieviesto pasākumu dēļ radītā negatīvā ietekme uz tautsaimniecību un ekonomiku ir skārusi ikvienu, arī Līvānu novada iedzīvotājus un uzņēmumus. Atkarībā no nozares tā šobrīd ir vairāk vai mazāk jūtama, un tai būs arī sekas, kas savukārt ar katru dienu kļūs arvien lielākas. Jo ilgāk viss turpināsies, jo grūtāk būs pēc tam piecelties. Tas būs atkarīgs arī no tā, cik labi mēs būsim sagatavojušies šai otrajai infekcijas izplatīšanās pakāpei. Ja notiktu brīnums un rīt pēkšņi viss beigtos, uzņēmumi sāktu strādāt, cilvēki varētu atsākt brīvu pārvietošanos, tad, droši vien, sekas nebūtu tik dramatiskas, un līdz gada beigām mēs varbūt varētu jau tās neitralizēt. Kaut gan tālejoša ietekme paliktu arī tādā gadījumā – attīstības ritms, naudas plūsma un viss pārējais būs mainījies.
Taču realitātē situācija, visdrīzāk, būs savādāka – ārkārtējā situācija nebeigsies ar 14. aprīli un turpināsies vēl kādu laiku, iespējams, pat vēl 1-2 mēnešus. Bet nu to labāk tagad neprognozēsim, jo 14. aprīlī mēs zināsim daudz vairāk nekā šodien. Taču ietekme paliks – ar to gan labāk jau tagad sākt rēķināties. Jo mēs visi dzīvojam uz mūsu padarītā darba rēķina, un kā, uz kādiem resursiem mēs šo piespiedu dīkstāves laiku pārdzīvosim, tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem.
VARBŪT KRĪZE MŪS VISUS IZMAINĪS?
Bet katra krīze rada arī savas iespējas. Pirmkārt, mainīsies pati pasaule, arī mūsu ikdiena. Tā jau šobrīd ir mainījusies, un nekad vairs nebūs tāda pati, kā agrāk. Varbūt te mums ir dota iespēja apstāties un atskatīties, pārdomāt, vai viss bija pareizi, vai mēs joprojām gribam turpināt to trako skrējienu? Varbūt daudzi vēl to neapjauš, bet ļoti iespējams, ka pēc pusgada viņi skatīsies uz pasauli ar citu skatienu, varbūt mainīsies viņu vērtību skala, jo būs notikušas pārmaiņas viņu domāšanā un uzvedībā.
Bet šobrīd mums ir svarīgi pareizi izmantot resursus – gan naudu, gan pirmās nepieciešamības preces, jo mums viss vēl pagaidām ir – gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām, gan valstij (solītie 2 miljardi vien ko nozīmē!). Bet ko iesāksim, ja krīze, nedod Die’s, ieilgs uz pusgadu vai ilgāk? Vai kaut kas būs palicis? Un vai vēl pasaulē būs kur paņemt? Šobrīd valdība pareizi dara, ka izmanto minētos 2 miljardus situācijas stabilizēšanai, bet par nākotni pagaidām grūti spriest. Tāpēc jāizmanto visi savi resursi maksimāli racionāli.
Latvijas ieguvums šajā situācijā ir arī fakts, ka mēs joprojām ražojam divreiz vairāk pārtikas nekā patērējam. Mums plaukti tomēr nav tukši kā vietām Eiropā, Krievijā vai ASV, viss izpirktais ir atkal pievests klāt. Plaukti nav tukši arī tāpēc, ka cilvēks vairāk pērk, viņš šajā situācijā ir SPIESTS vairāk pirkt. Viņš pērk tāpēc, ka viņa bērni ir mājās, nevis skolā, viņš pats neēd kādā kafejnīcā vai restorānā, bet taisa ēst mājās, utt. Spēja nodrošināt pirmās nepieciešamības preces ir mūsu priekšrocība. Vienīgi jēdziens „pirmā nepieciešamība” pēdējā mēneša laikā ir ievērojami mainījies – daudziem pirmās nepieciešamības sastāvā ietilpa arī ceļojumi, iepirkšanās, kultūras, sporta, izklaides un atpūtas pasākumi, un viss bija kārtībā, jo pasaule to bija akceptējusi, tad tagad viss ir mainījies. Jo veselība tomēr ir svarīgāka par visu. Tādēļ nepieciešams visiem būt sociāli atbildīgiem un ievērot spēkā esošos noteikumus. Jo apzinīgāk mēs to darīsim, jo ātrāk pārvarēsim krīzi.