Kopš 2020. gada 12. marta Latvijā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas ir ietekmējis daudzu nozaru darbību, bet pirmie, kas cietuši visvairāk, ir tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Biedrība “Latgales reģiona Tūrisma asociācija “Ezerzeme”” ir veikusi tūrisma nozares pārstāvēto uzņēmumu aptauju, lai apzinātu situāciju Latgalē un ievāktos datus un uzņēmēju ieteikumus situācijas risināšanai nosūtītu tālāk Ekonomikas ministrijai.

Šobrīd atbildes uz aptauju ir snieguši vairāk nekā 80 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, pārstāvot visus Latgales reģiona novadus. No visiem aptaujātajiem 40% ir izmitināšanas uzņēmumi, 15% ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, 15 % ir muzeji un privāto kolekciju īpašnieki, 15% ir aktīvās atpūtas uzņēmumi, un atlikušie 15% ir apskates saimniecības un objekti, kā arī pasākumu organizatori un tūrisma informācijas ieguves punkti.

Iepriekš minēto tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēju zaudējumi, kas skar rezervāciju, aktivitāšu un pasākumu atcelšanu sasniedz 600 000 eiro, neskaitot darbinieku atalgojuma izmaksas, uzturēšanas izmaksas un citus ar pamatdarbības nodrošināšanu saistītus izdevumus. Šī summa tikai daļēji atspoguļo zaudējumus Latgales tūrisma nozarē un vietējā ekonomikā kopumā, bet tajā pašā laikā skaudri parāda situācijas progresējošo līkni kopumā.

Lielākie cietēji no šīs situācijas ir pilsētu viesnīcas, ēdināšanas uzņēmumi un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Lauku apvidos ir vairāk ģimenes uzņēmumu, kam tūrisms ir papildus nozare. Vairāk nekā 60 % no aptaujātajiem ir daļēji vai pilnībā slēguši savu darbību. Tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēju aptauja tiks veikta regulāri, līdz situācija valstī stabilizēsies un tūrisma jomā būs redzamas arī pozitīvas tendences

Mazliet vairāk par 22% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav uzsākuši aktīvo tūrisma sezonu un ir neziņā par to, kā izvērtīsies situācija tuvāko mēnešu laikā. Savlaicīga informācijas sniegšana ir svarīgākais punkts, ko atzīmē gandrīz katrs otrais tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmēji min šādus ieteikumus finansiālās krīzes mazināšanai: pagarināt aizdevumu atmaksas termiņus, valsts atbalsts darbinieku uzturēšanā, komunālo maksājumu un īres maksājumu atcelšana, atbalsta maksājumi uzņēmējiem, dīkstāves pabalsts. Visi aptaujātie uzņēmumi maksimāli mēģina saglabāt esošās darba vietas, bet atzīst, ka bez valsts atbalsta, tas nebūs iespējams. Jāteic, ka daļa no ieteikumiem jau pamazām tiek ieviesta, sniedzot vērtīgu atbalstu dažādām uzņēmēju kategorijām.