Austra Kalmiņa intervija ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu publicēta laikrakstā “Latgales Laiks” 2020.gada 31.martā Nr.26 (3053).

Covid-19 infekcijas un sekojošās ārkārtējās situācijas radītā krīze Latvijā radījusi zaudējumus teju ikvienam uzņēmumam. Atkarībā no nozares atšķirības gan ir ļoti lielas – no pilnīgas darbības apturēšanas līdz nelielam apgrozījuma kritumam. Ir arī atsevišķi radoši veiksminieki, kas ļoti ātri spēja pielāgoties jaunajai situācijai, pārstrukturēja darbību un sāka ražot pieprasītas preces. Tomēr tādu nav daudz, cietušo skaits ir nesalīdzināmi lielāks. Par esošo un potenciāli iespējamo situāciju Līvānu novada uzņēmējdarbībā, kā arī citās ar krīzes ietekmi tieši saistītās jomās sarunā pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

LĪVĀNU UZŅĒMĒJI PAGAIDĀM TURAS SAVIEM SPĒKIEM

Pagaidām nav iespējams aprēķināt, cik lielus zaudējumus katram uzņēmumam krīze ir radījusi. Līvānu mērs Andris Vaivods uzsver, ka novadam turēties palīdz fakts, ka ir salīdzinoši maz pakalpojumu jomas uzņēmumu, bet absolūto vairumu sastāda eksportējošie uzņēmumi – ne velti jau vairākus gadus pēc kārtas Līvānu pašvaldība ieņem vietu labāko desmitniekā visā Latvijā, vērtējot pēc eksporta pieauguma. Savukārt lielākie cietēji šobrīd ir tieši pakalpojumus nodrošinošie uzņēmumi – ēdināšanas, atpūtas, tūrisma nozares pārstāvji.

Taču nevar pārāk sacerēties un domāt, ka tiksim cauri sausām kājām. Arī eksportējošie uzņēmumi – mūsu gadījumā tā būtu optika (gaismas vadi), kūdra, pārtikas ražotnes, pārvadājumi – tas viss var normāli darboties tikai līdz zināmam laikam. Nosacījumi ir vairāki – kamēr pietiek izejvielu, vai tiek nodrošināta to piegāde; vai saglabājas pieprasījums, tiek nodrošināta realizācija un samaksa; vai ir darbinieki, kas spēj to visu radīt. Šīs trīs lietas ir visa pamatā.

Līvānu novadā nav novērojama arī darbinieku masveida atlaišana, jo vietējie uzņēmumi vairāk darbojas krīzes mazāk skartajās nozarēs, tāpēc pagaidām situācija nav pārāk dramatiska, nav arī tā, kā, piemēram, Jēkabpilī, kur uzņēmēji jau griežas pašvaldībā pēc atbalsta, Līvānos visi joprojām cīnās. Vietējie pārtikas ražotāji arī pagaidām par grūtībām nesūdzas, tieši otrādi, vērojams pat ražošanas pieaugums, jo pārtika cilvēkiem vajadzīga vienmēr un visur. Taču, kā situācija attīstīsies, pagaidām nevar paredzēt, jo tā lielā mērā atkarīga no kopējās situācijas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tāpēc jāgatavojas dažādiem attīstības scenārijiem. Daudz kas būs atkarīgs no kravas pārvadājumu plūsmas – ja tā apstāsies, tad būs ļoti lielas problēmas. Bet slimības uzliesmojumu mazajām pašvaldībām jebkurā gadījumā būs vieglāk pārciest nekā lielajām pilsētām.

KĀ PALĪDZĒT GRŪTĪBĀS NONĀKUŠAJIEM?

Valsts un pašvaldība savu iespēju robežās var palīdzēt krīzē cietušajiem pārlaist šo periodu. Katram gan ir savas iespējas – valsts, piemēram, var aizņemties, ko arī pašlaik visai dāsni dara. A. Vaivods gan uzskata, ka tā visa var nepietikt, ja krīze ieilgst, teiksim, uz vairākiem mēnešiem, pusgadu vai ilgāk, tāpēc būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kam un cik liels atbalsts piešķirams. Tāpat katrs gadījums būtu jāvērtē individuāli, jo oriģinālas receptes, kas visiem derēs, nav. Taču, ja valdībai ir pārliecība, ka ilgāk par 1 – 3 mēnešiem šī krīze neturpināsies, tad pašreizējā rīcība ir tikai atbalstāma.

Savukārt pašvaldības dzīvo no nodokļu maksātāju naudas – ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa iekasējumiem. No šīs naudas nepieciešams nodrošināt visas veicamās darbības. Ja uzņēmumu darbiniekiem tiks izmaksāts dīkstāves pabalsts, no šīs naudas nekādi iekasējumi neveidosies, tajā pašā laikā pašvaldībai ir jāspēj nodrošināt visi nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem (komunālie pakalpojumi, siltumapgāde u.c.). Šos pakalpojumus pašvaldības uzņēmumi nodrošina no apritē ejošās iedzīvotāju samaksātās naudas, nekādu uzkrājumu šiem uzņēmumiem nav, un bez regulāro iemaksu ienākšanas šie uzņēmumi vairs nespētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu, tādēļ šie maksājumi nav atceļami, un problēmu gadījumā izeja jāmeklē visiem iesaistītajiem.

Lai atvieglotu dzīvi vietējiem uzņēmējiem un arī pārējiem novada ļaudīm, Līvānu pašvaldība nesen pārcēla nekustamā īpašuma nodokļa divus samaksas termiņus no 2020. gada  31. marta un 2020. gada 15. maija uz 2020. gada 17. augustu, visiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kuru īpašumi atrodas Līvānu novada administratīvajā teritorijā. Pārceļot NĪN maksājuma termiņus uz vēlāku laiku, ir nodrošināta iespēja veikt NĪN maksājumu par gada 1. un 2. ceturksni bez papildu uzrēķina. Tas tika darīts tādēļ, ka Līvānu novada pašvaldība ir saņēmusi daudzus lūgumus pārcelt šo nomaksas termiņu. Deputāti ņēma vērā arī to, ka Covid-19 izplatība Latvijā un ārkārtējā situācija tieši vai netieši ietekmē daudzu nozaru uzņēmumu darbību un attiecīgi arī uzņēmuma darbinieku ienākumus.

Tāpat pašvaldība turpina nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus sava novada iedzīvotājiem, ko tai uzliek pienākums un esošā ārkārtējā situācija, lai atvieglotu dzīvi tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. Tajā pašā laikā Līvānu mērs uzskata, ka nevajag steigties, kā to dara atsevišķas citas pašvaldības, piemēram, izmaksājot zināmas naudas summas visiem pēc kārtas. Tā vietā tiek apzinātas trūcīgās ģimenes un personas, kā arī visi citi, kuri krīzes dēļ ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, un tiek lemts par pabalstu apmēriem un veidiem šiem cilvēkiem. Lai arī pati dome apmeklētājus klātienē nepieņem, visas institūcijas strādā attālināti, un, tiklīdz tiek saņemti iesniegumi, bāriņtiesa vai cita atbildīgā iestāde lemj par tālāko rīcību, arī nepieciešamajām piegādēm (pārtikas paciņām u.tml.). Esošā situācija tiek nepārtraukti kontrolēta, roka pastāvīgi ir uz pulsa, un pašvaldības dienesti ir gatavi tūlītējai, bet reizē pārdomātai un efektīvai rīcībai.

KRĪZES DĒĻ NĀKSIES MAINĪT ARĪ PAŠVALDĪBAS IECERES

Lai cik ilga un dziļa būtu pašreizējā krīze, tās dēļ, ļoti iespējams, nāksies atcelt, pārcelt, mainīt vai vismaz pielāgot dažādas pašvaldības ieceres, kas ir saistītas ar pilsētas un novada tālāko attīstību. Līvānos jau daudzus gadus ir sekmīgi realizēti projekti par pilsētvides uzlabošanu, industriālās zonas attīstīšanu un pielāgošanu uzņēmēju vajadzībām, stimulējot jaunu uzņēmumu ienākšanu pilsētā. Attīstība pēdējos gados ir bijusi ļoti spēcīga, un bija ieceres visu līdzīgā tempā turpināt. Tomēr tagad ir parādījusies liela neziņa par to, cik sekmīgi un ātri šos plānus izdosies īstenot, piemēram, pabeigt ielu pārbūves, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izveidošanas projektus, utt.

Daudz kas jau ir paveikts, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošana un labiekārtošana, pirms 3 gadiem veiktā Līvānu 1. vidusskolas kabinetu aprīkošana ar modernākajām mācību tehnoloģijām, nesen īstenotā viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšana, taču projektu un sākotnējo darbu līmenī joprojām ir palicis jautājums par daudzdzīvokļu māju nosiltināšanu, kas ļautu ievērojami samazināt siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā. Tomēr pagaidām pāragri spriest, cik liela būs krīzes ietekme uz šiem un citiem ieplānotajiem darbiem.

JĀPALĪDZ VISIEM, KAM TAS NEPIECIEŠAMS

Pie pašvaldības pēdējās nedēļas laikā paveiktajiem darbiem var minēt arī pēdējo 5 bērnu, kuriem nebija līdz šim pieejamas iespējas mācīties attālināti, apgādāšana ar digitālajām ierīcēm, līdz ar to tagad pilnīgi visi novada bērni var piedalīties attālinātās izglītības programmā. Tāpat tiks sekots arī turpmāk, vai kādam nebūs nepieciešama palīdzība. Tas attiecināms arī uz mazajiem uzņēmējiem, arī pašnodarbinātajiem, kas ikdienā sniedz dažādus pakalpojumus. Pagaidām, piemēram, visi mazie veikali strādā un dara, ko var, neredzam, ka kāds vērtos ciet, visi cenšas strādāt, bet mēs nezinām, kāda situācija šajos uzņēmumos jau ir tagad, un kāda būs pēc nedēļas vai divām. Skaidrs viens – jo ilgāk šāda situācija turpināsies, jo grūtāk būs gan šo uzņēmumu īpašniekiem, gan to darbiniekiem.

Tomēr pagaidām vēl vairumam ir dzīva cerība, ka pārāk ilgi šī krīze neturpināsies, taču tās ieilgšanas apstākļos ir iespējama arī situācija, kad šie mazie uzņēmēji viens pēc otra nāks un teiks, ka vairs nevaram pavilkt, ka līdzekļi ir beigušies, u.tml. Valsts jau šobrīd domā un dara, maksā un atbalsta krīzē cietušos, un tas viss ir ļoti labi un pareizi, jo viņiem vajadzīga tūlītēja palīdzība – vai caur bezdarbnieka pabalstu, vai dīkstāves pabalstu.

Nobeigumā A. Vaivods atzīst, ka cerība ir nepieciešama vienmēr, un saka: „Manā skatījumā, Latvija ļoti daudzas lietas dara un ir darījusi pareizi, tas jau šobrīd atspoguļojas un dod cerību visiem. Lai gan diezin vai tas viss beigsies 2-3 mēnešu laikā, un varbūt tikai uz rudens pusi situācija varētu normalizēties, panikai gan nav nekāda pamata. Tajā pašā laikā visiem jāsaprot, ka šobrīd ir jādara tas, kas ir jādara, un, ja mēs visi to kopā darīsim, centīsimies izpildīt savus uzdevumus un būt apzinīgi un atbildīgi, tad jo ātrāk tas viss beigsies.”