15. novembrī pie Rožupes pamatskolas tika atklāta piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem. Piemineklis veidots no dabīgā melnā granīta (3 plāksnes pa perimetru) un sarkanā granīta centrālā akmens. Idejas autors par šādas piemiņas vietas izveides nepieciešamību ir Līvānu Goda pilsonis Jānis Būmanis un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) priekšsēdētāja Biruta Rodoviča.

Piemiņas vietu atklāja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Klātesošos uzrunāja Jānis Būmanis, piemiņas vietas veidotājs Imants Laizāns, vēstures pētnieks Kārlis Bogdāns un Līvānu novada domes izpilddirektora vietniece Aija Usāne. Pasākumu vadīja Rožupes pamatskolas direktore Sanita Dubovska un Rožupes Kultūras nama vadītāja Sanita Pinupe.

Piemiņas vietas izveidi finansēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un Līvānu novada dome. Pieminekli un piemiņas vietu izveidoja  IU “Gospori” (Imants Laizāns). Projektu izstrādāja Pāvels Laizāns.

LNPA priekšsēdētāja Biruta Rodoviča uz pasākumu nevarēja ierasties. Apsveikuma vēstulē viņa raksta:

“Nacionālo partizānu kustība Baltijas valstīs ir unikāla pasaules 20. gadsimta vēstures kontekstā. Tās cīnītājiem nebija iespēju pāriet robežu, lai atpūstos, izārstētu ievainojumus vai papildinātu ieroču krājumus. Katru dienu un nakti tā bija gadiem ilga cīņa par izdzīvošanu pret pārspēku.


Nacionālie partizāni ticēja brīvas un neatkarīgas Latvijas idejai, lai gan bija skaidri redzams, ka pastāvošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Eiropu jau bija sadalījis “dzelzs priekškars”, tas bija faktiski neiespējami. Tomēr viņi bija gatavi turpināt cīņu šīs idejas vārdā.


Četrdesmit gadus vēlāk, Latvijai atgūstot neatkarību, nacionālo partizānu pārliecība tomēr kļuva par realitāti. Šodien, kad runā par “ideju kariem”, mums ir svarīgi atcerēties par tām idejām, kas pastāvēja šķietami bezcerīgās cīņas laikā.


Nacionālo partizānu cīņā liela nozīme bija ne tikai pārliecībai, bet arī plašajam iedzīvotāju atbalstam. Lai cik labi bruņoti būtu partizāni, tikpat svarīga bija viņu atbalstītāju ticība – jo sevišķi Latvijas unikālajā gadījumā, kad tas bija vienīgais pieejamais atbalsts. Tas apliecina, ka nacionālo partizānu idejas nebija tikai nelielas grupas pārliecība, bet gan plašas sabiedrības daļas uzskats.


Kā tas redzams Jūsu pusē, un ir pierādījies arī citur, tieši partizānu atbalstītāji cieta visvairāk – tika arestēti, tiesāti, deportēti vai krita apšaudēs bez iespējas sevi aizstāvēt.


Pieminot bojā gājušos, mums jādara viss, lai Latvijas vēstures drūmākās lappuses nekad neatkārtotos, lai varam savu brīvo un neatkarīgo Latviju pilnveidot un attīstīt. Aicinu ikvienu lūkoties plašāk un Latvijas simtgades gadā izvirzīt savu mērķi mūsu valsts izaugsmes veicināšanai!”