Veneranda Spriņģe,
Rudzātu vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā
Valstī rit trešā attālinātas mācīšanās nedēļa. Rudzātu vidusskola pieņēma faktu, ka jāstrādā attālināti ar bažām, ka būs problēmas bērniem un varbūt arī skolotājiem strādāt neierastos apstākļos. Otrajā nedēļā datortehnika sākusi niķoties, jo neiztur slodzi. Skola cenšas palīdzēt, kā nu var – iedod kādam portatīvo datoru, izdrukā mācību materiālus. Vairāki skolēni strādā no saviem telefoniem. Bet kā tautā saka “tas velns nav tik melns, kā viņu mālē”.
Apgūstam jaunas mācību darba formas, esam kļuvuši skolēniem tuvāki nekā tad, kad bijām līdzās, jo mēģinām izprast viņu problēmas, iedziļināties viņu pasaules uztverē. Cik tas būs efektīvi, laiks rādīs. Skolotāji skolēnu darbus vērtē tikai ar i/ni vai tad, ja darbs nav veikts – ar nv. Ir skolēni, kas labprāt saņemtu arī vērtējumus atzīmju formā, bet tas nebūt nav galvenais – zināt, kāds rezultāts ir tavā žurnālā. Būtiski ir zināt, ko tu zini, un vēl vairāk – apzināties, ko tu nezini, bet gribi uzzināt. Cik no mums zina, ko saņēma mans kolēģis skolā un kāda tam ir nozīme viņa tiešajā darbā un dzīvē? Svarīgi, vai viņš ir godīgs, uzticams un domājošs cilvēks. Tiesa, mēs ar bažām raugāmies uz situāciju, kad būs jāizliek gada un semestra vērtējums. Domājam, kā šo problēmu risināsim, jo izskatās, ka skolēni šogad skolā neatgriezīsies. Bet mums tā ir jauna pieredze, jauns izaicinājums.
Skolotāja R. Vilcāne stāsta: “Man pašai liekas, ka process ir aizgājis daudz labāk nakā spēju iedomāties. Pirmajā nedēļā vēl viss notika vairāk meklējumu līmenī, šonedēļ darbs aizgāja daudz labāk, mazāk bija jautājumu, jo visi jau ir sapratuši, ko viens no otra sagaidām. Man sāk iepatikties. Diemžēl, 1.klases vecākiem gan ir lielāka slodze nekā parasti, jo uzdevumi tomēr jāskaidro viņiem, nav vēl to patstāvīgā darba iemaņu. 4.klase gan pēc līdzšinējiem novērojumiem ir diezgan patstāvīgi. Mīnuss, ka pašai nav tik labas digitālās prasmjes, bet cenšos un mācos!”
Vecāki spiesti daudz vairāk darboties ar bērniem. Ligita Domulāne (triju bērnu māmiņa) stāsta: “Varu pateikt, ja šis process ir īslaicīgs – viss kārtībā, bet ilgstoši tā darboties ir grūti. Man kā 1-klasnieka mammai ir visi uzdevumi jāpilda kopā un to mēs varam izdarīt pēc četriem pēcpusdienā. Mums sanāk apmēram 2-3 stundas dienā. Vārdu sakot, pacietīgi uz priekšu! Par puišiem – viņi ir patstāvīgi, reti ko jautā. Kad esi skolā, viss ir savādāk, jānoklausās skolotāja teiktais, kaut arī ne vienmēr kaut kas interesants, bet atmiņā paliek. Sekmes, iespējams, pasliktināsies. Visu to veicot patstāvīgi – ir grūti piespiest sevi darboties. Man jau pat patiktu, ka šajā laikā ar atzīmēm nevērtētu.”
Saiva Jansone (4 skolnieki mājās): “Patiesībā bērni ir noilgojušies pēc skolas, jo pašam visu patstāvīgi apgūt ir grūtāk, nekā klausīties skolotāja paskaidrojumos. Mazliet mums problēmas sagādā laika samenedžēšana pie datora, jo katru dienu vismaz 2/3 darbu katram no bēŗniem ir tādi, kas veicami datorā.”
Skolēni, savukārt, ir apmierināti ar to, ka paši var regulēt darba tempu, apstākļus un brīdi, kad sākt mācīties katru priekšmetu. Protams, tas izpaliek, ja ir tiešsaistes stunda. Lūk, daži skolēnu viedokļi:
Iluta: “Man ļoti patīk, ka var pielāgoties savā grafikā un darīt darbus savā tempā, bet attālināti ir grūti apgūt jaunu vielu,un arī garās stundas pie datora ir grūtas, bet es saprotu, ka šī ir vienīgā iespēja.”
Madara: “Man patīk labāk mācīties mājās. Es visu diezgan labi saprotu. Ja es kaut ko nesaprotu, jautāju skolotājai. Skolotāja skaidri izskaidro un tad viss ir saprotams.”
Mārcis: “Pagaidām esmu ļoti apmierināts ar to, kā mums ir jāapgūst mācību viela. Patīkami ka arvien vairāk skolotāji ir par labu darbiem uzdevumi.lv .”
Dāvids: “Manuprāt, kopumā otrā nedēļa bija izdevusies labāk nekā pirmā. Īpaši jāuzslavē tie skolotāji, kuri centās izmantot un izmantoja tiešsaites stundas, lai skolēni labāk apgūtu tēmu. Es patiešām gaidu, ka būs vairāk stundu tiešsaistē, jo, bez šaubām, visās stundās, kurās tiek ņemts atkārtojums vai tēmas, kas nav pārlieku sarežģītas, problēmu nav, bet mācīties jaunās tēmās pilnīgi patstāvīgi, izmantojot tikai elektroniskos materiālus vai norādītas saites, ir diez gan nežēlīgi un efektīvi tikai uz kādiem 15% procentiem.”
Aivis: “Esmu apmierināts. Man personīgi lasot teoriju datorā ir vieglāk to apgūt, par to es esmu priecīgs.”
Kristīne: “Viss ir labi, ir lietas, kas veicās ir lietas, kas neveicās. Varbūt varētu mainīt to, ka skolotāji nesūta tik daudz mājasdarbu. Protams, es tieku galā ar visu, bet tam ir vajadzīgs nedaudz vairāk laika, jo tas nav tas pats, kad Tu sēdi skolā un skolotājs Tev vienmēr ir blakus. Man ir grūtāk plānot savu laiku. Varbūt citi domā, ka tagad mēs sēžam mājās un mums ir tikai jāmācas es domāju, ka tas nav pareizi.”
Ja bērns nav radis patstāvīgi stradāt, tad viņam ir grūtības sevi savākt, piespiest mācīties. Bet dzīvē vajadzīgas arī šādas prasmes. Domāju, ka mums tā ir pilnīgi jauna situācija, kas piespiež bērnam organizēt pašvadītu mācīšanos un skolotājam – gudri vadīt šo procesu. Mums tas ir lielisks poligons startam uz jaunā standarta ieviešanu, mainot pieeju, atbildības un kompetences.
Jāsaka milzīgs paldies skolēniem un viņu vecākiem par līdzdarbošanos un pacietību šajā krīzes situācijā. Zinām, ka jums nav viegli, bet “Sūram darbam saldi augļi”. Nešaubos, ka jūsu bērni to pratīs novērtēt.
Vēlu visiem izturību, pacietību un, galvenais, labu veselību!