Izglītība

Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētā izglītības reforma viesīs būtiskas izmaiņas vidusskolu tīklā visā valstī. Cik vidusskolu šobrīd esošo 4 vidusskolu vietā nākotnē darbosies Līvānu novadā, tas šobrīd interesē daudzus iedzīvotājus. Tiesa, pagaidām normatīvajos aktos plānotās izmaiņas vēl ir tikai tapšanas stadijā, kas neļauj skaidri prognozēt izglītības tīkla nākotni.

31. janvārī Daugavpilī LR izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska aicināja uz sarunu par skolu tīkla turpmāko attīstību Līvānu novada domes vadību un Izglītības pārvaldes speciālistus, kā arī novada izglītības iestāžu vadītājus. Katram novadam sarunai ar ministri bija atvēlēta viena stunda.

Kā pēc sarunas pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle, skolēnu skaitu vidusskolas posmā (10.-12.kl.) reģionālās attīstības centros (kādi ir arī Līvāni) no 2020.gada 1.augusta ir plānots noteikt 120 skolēnu apjomā. To nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”. Skolai obligāti būs jānodrošina arī vairāki izvēļu grozi mācību satura apguvei vidusskolā. No pilsētas skolām kritēriju par skolēnu skaitu 10.-12.klasē 120 skolēnu apjomā varētu izpildīt tikai Līvānu 1. vidusskola (visā Līvānu 1.vidusskolā - 484 skolēni, 10.-12.klasē – 103 skolēni).

Līvānu 2.vidusskolā audzēkņu skaits visā skolā ir 222 skolēni, bet 10-12.klasē – 45 skolēni. Līvānu 2.vidusskola, stājoties spēkā šiem noteikumiem, nevarēs nodrošināt noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Tomēr ministrijā apliecina, ka Līvānu 2.vidusskolas 10.-12.klašu šābrīža skolēni varēs pabeigt iesāktās mācības Līvānu 2.vidusskolā un absolvēt to kā vidusskolu. Savukārt pēc 2 gadiem - ar 2022.gada 1.septembri Līvānu 2.vidusskola varētu turpināt darbību kā Līvānu pamatskola (1.-9. klase). Vidusskolu apvienošanas process šobrīd notiek visā valstī saistībā arī ar pāreju uz vidusskolas posma izglītojamo apmācību valsts valodā.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, valstī no šī gada 1. septembra kā atsevišķs skolu tips vairs nepastāv vakarskolas, tāpēc 2019.gada 28.februāra Līvānu novada domes sēdē ir pieņemts lēmums par Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas likvidāciju ar 2020.gada 31.augustu. Turpmāk vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei neklātienes formā Līvānu novada teritorijā izvēlēta Rudzātu vidusskola. Tas ļaus gan saglabāt esošo vakarskolas tipa mācību iespēju novada iedzīvotājiem, gan ļaus nodrošināt vidusskolas pastāvēšanu Rudzātos. Neklātienes programmas izglītojamajiem mācību process notiks turpat, kur tas bijis līdz šim - Vakara (maiņu) vidusskolas telpās, kuras turpinās izmantot arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Līvānu filiāles darbības nodrošināšanai.

Attiecībā uz Rudzātu vidusskolu, kas ir vienīgā novada lauku vidusskola, MK noteikumi Nr.583 plāno noteikt minimālo skolēnu skaitu mazāku nekā pilsētu skolās - 33. Diemžēl šobrīd Rudzātos vidusskolas posmā mācās tikai 29 skolēni, kas nav pietiekami. Sarunā ar ministri Ilgu Šuplinsku panākta vienošanās, ka iespēja nodrošināt Rudzātu kā vienīgās novada lauku vidusskolas pastāvēšanu, ir augsta izglītības kvalitāte un papildus vispārējās vidējās izglītības programmai arī vispārējās vidējās izglītības neklātienes programmas no 2020.gada 1.septembra realizāciju Rudzātu vidusskolā.

Pamatizglītības (1.-9.klase) iegūšanu Līvānu novada lauku teritorijā nodrošinās 3 pamatskolas: Jaunsilavas pamatskola (167 izglītojamie, tai skaitā 50 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu), Jersikas pamatskola (109 izglītojamie, tai skaitā 13 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu), Rožupes pamatskola (105 izglītojamie, tai skaitā 28 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu, kopējais skaits par 20 ir palielinājies).

Līvānu novada pašvaldība dara visu iespējamo, lai saglabātu visas novada izglītības iestādes gan pilsētā, gan lauku teritorijā, diemžēl izglītības jomu regulējošie un nepārtraukti mainīgie normatīvie akti ļoti apgrūtina situāciju. Jau vairākkārt esam informējuši sabiedrību par to, ka pašreizējā pieeja valstī ir vērsta uz skaitlisku aprēķinu un kvantitāti, neņemot vērā citus kritērijus, tādus kā sociālie faktori vai izglītības kvalitāte konkrētajā izglītības iestādē.

Tuvāko mēnešu laikā gaidāmas izmaiņas atsevišķos normatīvajos aktos. Izglītības un zinātnes ministrija plāno sagatavot arī gala ziņojumu “Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla invertējumu”, kas varētu ieviest lielāku skaidrību izglītības jomas nākotnes tendencēs, par ko arī informēsim Līvānu novada iedzīvotājus.