Izglītība

/images/news/large/5884.jpg

11.02.2019

Rudzātu vidusskolas skolēni veiksmīgi startē Valsts bioloģijas olimpiādē

Jolanta Ļubka – Tarasova,

Rudzātu vidusskolas bioloģijas skolotāja

 

Šogad Rudzātu vidusskolas skolēni Lāsma Neiceniece (12. klase) un Dāvids Rubens (11. klase) nu jau ceturto gadu startēja valsts bioloģijas olimpiādē. Arī šogad valsts bioloģijas olimpiādes organizatori bija pacentušies izveidot interesantus, aktuālus un sarežģītus uzdevumus par bioloģijas jautājumiem un problēmām. Ar katru gadu bioloģijas olimpiādēs lielāka uzmanība tiek likta molekulārās bioloģijas, bioķīmijas, ekoloģijas un populāciju ģenētikas jautājumiem. Mūsu skolas skolēni bija centīgi gatavojošies olimpiādei – apmeklējuši konsultācijas, lasījuši papildliteratūru, apmeklējuši nodarbības „Jauno biologu skolā”, lieti noderēja arī iepriekšējo gadu pieredze. 11. Klašu grupā Dāvids Rubens ieguva II pakāpes diplomu un sudraba medaļu, 12. Klašu grupā Lāsma Neiceniece arī ieguva II pakāpes diplomu un sudraba medaļu.

 

Dažas jauniešu pārdomas par olimpiādi.

 

Lāsma: „Šogad jau ceturto reizi piedalījos Valsts bioloģijas olimpiādē. Uzdevumi kā jau vienmēr bija grūti, un es zinu, ka varēju tos izdarīt labāk, bet man prieks par iegūto vietu. Runājot vairāk par piedzīvotajām izjūtām, šīs trīs dienas pavadīju nedaudz nostaļģiskās sajūtās, un palika pat nedaudz skumji, ka šī ir pēdējā bioloģijas olimpiāde, kurā piedalīšos. Bet tas vis nenozīmē, ka bioloģijas posms manā dzīvē ir noslēdzies. Iegūtā medaļa valsts olimpiādē nozīmē, ka es varu piedalīties starptautiskās bioloģijas olimpiādes atlasē. Es tai cītīgi gatavošos un centīšos sasniegt vislabāko rezultātu, lai iegūtu iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā bioloģijas olimpiādē.”

 

Dāvids: ”Katra izcīnīta vieta valsts olimpiādē ir nozīmīgs sasniegums gan skolēnam, gan skolai, gan novadam. Valsts bioloģijas olimpiādē piedalos jau četrus gadus, katru reizi gūstot jaunu  pieredzi, zināšanas un emocijas, tomēr vienu mūžsenu mācību esmu ielāgojis kārtīgi – visam, kas neizplēn kā dūmi mākoņos, apakšā vienmēr ir smags, intensīvs, regulārs darbs. Ne katrs zina, cik daudz pūļu tiek ieguldīts vienas sudraba ripas dēļ, turklāt ne katram tas arī jāzina, tomēr es gribētu  pateikt paldies skolotājai, vecākiem un visiem pārējiem, kas uzmundrina un atbalsta mani ceļā uz panākumiem.”

 

Paldies vēlētos teikt jauniešiem par ieguldīto darbu, vecākiem par atbalstu.

 

Marijas Grozas foto