Izglītība

/images/news/large/5591.jpg

10.10.2018

Atskatoties uz Skolotāju dienu Līvānu 2.vidusskolā

Ināra Bojāre,

Līvānu 2. vidusskolas bibliotekāre

 

Rudens salnas vēl ir saudzējušas puķu dobes un koku lapotnes, bet klāt jau ir 7.oktobris, un  kalendārs atgādina, ka tā ir Skolotāju diena. Līvānu novadā Skolotāju dienas pasākumu programma sākās jau nedēļu iepriekš ar kopīgu teātra izrādes apmeklējumu. Šai dienai īpaši gatavojās skolēni, viņu vecāki un paši skolotāji.

5.oktobra pēcpusdienā Līvānu 2.vidusskolas kolektīvs devās izbraukumā uz Aglonas pusi. Skolotāji apmeklēja Aglonas baziliku, maizes muzeju un Karaļkalnu, gūstot mieru dvēselei un vielu pārdomām par maizes nozīmi, izbaudot latgaliešu ēdienu garšu, cilvēka  un dabas kopdarba krāšņumu.

Skolotāju dienas pasākumu sagatavoja skolas parlaments kopā ar psiholoģi Jūliju Rubcovu. Skolotāju apsveikumam tika izvēlēta tēma  – “Nobeļa prēmija 2018”. Skolotājiem bija izklāts “sarkanais paklājs” un fotogrāfu ielenkumā viņiem bija jāiejūtas laureātu lomā. Skolēni gribēja zināt, kādas paša īpašības un kādu cilvēku atbalsts nodrošina  ceļu uz panākumiem.  Pēc skolotāju domām, panākumu atslēga ir viņu skolotāji, pašu ieguldītais darbs, skolēnu atsaucība un zināšanas.

8.oktobra rītā skolas parlaments aicināja skolotājus uz svinību zāli, lai godinātu un sveiktu priekšmetu skolotājus. Skolēni lika viņiem iejusties arī kolēģu lomā, izpildot rīta rosmi un atbildot uz asprātīgiem jautājumiem. Pasākums tika organizēts kā ceļojums vilcienā ar gala pieturu – dziesmu.

Skolotāja darbs bija arī mācību uzdevumu tēma. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Pauniņa saviem audzēkņiem piedāvāja padomāt, ko viņi darītu vai nedarītu, ja būtu skolotāji.

 Vienai skolniecei ir svarīgi brīvi un viegli justies, lai skolotāji būtu pozitīvi un palīdzētu risināt problēmas, rast atbildes uz viņas jautājumiem un interesanti vadītu stundas. Viņa domā, ka skolēniem nav ļauts uzvesties nekaunīgi un traucēt vadīt stundu. Tādos gadījumos skolotājs ir tiesīgs atteikt savu palīdzību.

Otra skolniece uzskata, ka skolotāja profesijā galvenais ir cieņa, mīlestība un uzticēšanās bērniem. Viņa savas stundas sāktu ar joku vai stāstu no dzīves, censtos ieinteresēt skolēnus savā priekšmetā ar sarunām un filmām. Viņa mēģinātu saliedēt bērnus, radīt viņos drosmi un labsirdību, izveidotu komandu, kurā būtu viens par visiem un visi par vienu. 

Trešā skolniece domā, ka par skolotāju nevar kļūt jebkurš cilvēks. Noteikti ne tāds, kurš strādā tikai algas dēļ. Viņas sapņu skolotājas stundās nevajadzētu visu laiku sēdēt uz vietas, varētu strādāt ar datoru, lai vienkāršāk un labāk atcerētos jauno vielu. Viņa varētu izdomāt intelektuālās spēles vai kolektīvu darbu, kurā iesaistītos ikviens. Kā skolotāja viņa censtos skolēnus motivēt, rosinātu izvirzīt prioritātes – būt draudzīgiem un nebaidīties izteikt savas domas.

Ja kāda skolniece būtu skolotāja, viņa censtos atrast katram bērnam savu pieeju, zinātu skolēnu stiprās un vājās puses, saprastu, ka viņi ir dažādi. Viņa neuzdotu mājas darbus, jo bērniem vajadzīgs brīvais laiks, lai nodarbotos ar saviem vaļaspriekiem. Viņa domā, ka būtu interesanti un noderīgi kādu laiku pabūt par skolotāju.

Cita skolniece domā, ka kļūstot par skolotāju, viņai vajadzētu mainīt savu raksturu, lai attiecības ar skolēniem būtu labas. Skolotājam jābūt mierīgam, jāprot pareizi izteikt savas domas, jābūt stingram, jāprot argumentēt, jāmīl savs darbs un skolēni. Skolotājs ir paraugs tam, kā jāuzvedas un jārunā sabiedrībā.

Skolēni secina, ka skolotāja darbs ir grūtāks nekā izskatās no malas. Viņiem, tāpat kā skolēniem, jāgatavojas stundām, jāmācās un jāiedziļinās savā priekšmetā. Skolotājiem jābūt pacietīgam, izturīgiem un zinošiem. Skolotājiem jāprot ieinteresēt un izskaidrot, tāpēc daudzi skolēni domā, ka viņiem pašiem šo darbu būtu grūti paveikt.